Kulm
Rokas aiz galvas, skats fiksēts uz logu, istaba pustumša, klusinātas ielas skaņas ieplūst iekšā. Manas tumšās žalūzijas, vēja valdītas, kustas neritmiskā plūsmā, atļaujot gaismas stariem radīt haotiski mierīgu spēli ar telpu. Tikai pēc laika saproti, ka tam visam ir savs ritms. Mani sāk satraukt un aizkustināt, ka visa atmosfēra un it īpaši šī gaismas spēle lieliski saskan ar klusināti skanošo Radiohead - Fake Plastic Trees. Vārdi, balss, instrumenti, rodas sajūtas un vienkārši bezdomas. Bet tieši kulminācijas brīdī saprotu, ka tas viss ir sakritība, es saskatu saskaņu tur, kur es to vēlos. Saskaņa manā interpretācija ir radusies no manas vēlmes, lai arī ir atkarīga no ārējiem spēkiem. Ir kulminācija un vējš ir pierimis, gaismas stari nespēlējas un ir vilšanās.

Saskaņa ir ārēju faktoru nepatiesa interpretācija, ko ietekmējusi mana savtīgā un emocionāli vājā apziņa.

If I could be who you wanted all the time.