Būtu jau labi, bet bieži tiešām ir grūti izvērtēt vai konkrētā māksla ir sūds vai vienkārši nav saprasta kaut kāda muļa :) Un par naudu runājot, es vienmēr iedomājos klasiķus, kuri savā būtībā bija ļoti pragmatiski – ja maksā, tad arī taisa simfonijas. Beigās no simts ciktur tām Haidna simfonijām, nez, cik daudz ir kas vairāk par vienkārši labi, profesionāli uzrakstītu mūziku?... Man liekas, ka ir svarīgi būt godīgam – tas nekas, ka saņem naudu un varbūt tā ir galvenā motivācija (vismaz radīto apjomu ziņā), mākslinieka atbildība tomēr kaut ko nozīmē.

(Reply to this) (Thread)

par sūdiem - joprojām neeksistē tādas jēdzīgas "mākslas" definīcijas, tādēļ viss tāpat paliek sajūtu ziņā - patīk/nepatīk. un galu galā to jau var arī just, vai darbam ir dvēsele vai nav. tas gan tāds ezotērisks arguments.
par agrāko laiku klasiķiem, jā es piekrītu, nebiju iedomājies to šādā aspektā. līdzīgi laikam sanāk arī mūsdienās. tikko sapratu, ka lieta varbūt ir kaut kur pavisam citur - pārprodukcijā - ar mākslu mūsdienās ir iespējams nodarboties daudz vairāk cilvēkiem, pat tādiem, kas domā, ka viņiem vajadzētu, taču īstenībā nemaz nevajadzētu. līdz ar to neizbēgami veidojas kaut kāda noslāņošanās un sākas subkultūras, kurās parasti ar naudiņām ir švaki (un tad daži subkultūru pārstāvji cer tikt no sub uz kultūru, kur ir vairāk piķa, bet daži atkal mēģina visiem paziņot, cik ļoti viņiem to kultūru nevajag)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, pārprodukcija. Bet arī tas fakts, ka ne tikai daudz vairāk cilvēku to dara, bet arī tas, ka ir plašākas iespējas publicēties un parādīt sevi.

Es domāju, ka mākslas definīciju neizdosies izveidot nekad, vismaz daļēji tāpēc, ka izpratne par to, kas ir māksla, ir mainīga. Un piekrītu, ka beigās jau viss reducējas uz patīk/nepatīk, lai gan arī gaume mainās (par laimi).

(Reply to this) (Parent)