Janvāris 14., 2011
19:02 kāpēc veģetārisms/neveģetārisms ir tik ļoti, ļoti jūtīgs temats? tiklīdz kāds sāk par to runāt, izrādās, ikvienam humanoīdam noteikti ir ko teikt šai sakarā - vārds pa vārdam un neviens pat nepamana, ka ir sākusies kārtējā neizturami garlaicīgā, bezjēdzīgā diskusija kurai nekad, nekad nebūs beigas.
|
Comments:
From: | digna |
Date: | 14. Janvāris 2011 - 19:12 |
---|
| | | (Link) |
|
Kā viens no iemesliem varētu būt tas, ka veģetāriešu sludinātie principi bieži vien tiek pārkāpti ar neēšanu saistītos jautājumos, t.i., redzamas pretrunas.
nujā, bet jebkurā gadījumā, no visiem virzieniem, konkrētā temata uzsākšana ir viena liela uzkāpšana uz grābekļa ar tendenci atkārtoties. laikam līdzīgi kā runājot par seksu, reliģiju vai politiku - pie kāda vairāk vai mazāk konsekventa gala nekad neviens nenonāk
Tu īsti neatbildi uz Kārļa jautājumu, ko savā ziņā apstiprina tas, ka Tava atbilde ir ārkārtīgi pateicīga, lai uzsāktu kārtējā neizturami garlaicīgā, bezjēdzīgā diskusija kurai nekad, nekad nebūs beigas. es atkal varētu teikt, ka kā viens no iemesliem varētu būt tas, ka vairums gaļēdāji atsakās saprast un domāt par to, kādos apstākļos pārsvarā tiek iegūta gaļa.
kas attiecas uz pretrunām veģetāriešu principos, es nezinu ko īsti Tu ar to domā, bet manliekas ir labāk izglābt tikai 5 cūciņas viņas neēdot, bet sesto uzvilkt kājās kā zābakus, nekā neizglābt nevienu, domājot - ai nu ko tad es, es tā uzreiz nevaru atteikties no pilnīgi visa, tāpēc nemēģināšu nemaz, jo no tā jau nav jēgas. sīki, mazi solīši bieži vien noved pie galamērķa (lai, kas tas arī nebūtu) krietni ātrāk, nekā lieli lēcieni, kuriem seko atkritieni atpakaļ. uz pakaļas.
From: | digna |
Date: | 15. Janvāris 2011 - 13:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Nevēlos uzsākt šo diskusiju, taču ja nenogalināt dzīvniekus, tad nenogalināt, un ādas izstrādājumi uc. dzīvnieku nāves blakus produktu patērēšana pieminot ētiku un dzīvnieku glābšanu ir plika diršana un liekuļošana, manuprāt. Tas ir tā pat kā teikt, ka melnādādainie ir jāatbrīvo no verdzības un turēt melnādainu kalpu, lai arī draudzējoties un labi par viņu rūpējoties (nezinu, kas tas par salīdzinājumu). Protams, pēkšņi pārveģetārojoties būtu grūti visu uzreizi atmest, ar pakāpenisku pāriešanu noteikti ir vienkāršāk, bet daudzi jau nemaz nedomā tādās kategorijās, tikai tik vien, cik atsakās no līķa patērēšanas redzamākajā veidā un nemaz nedomā ar laiku atsacīties no produktiem, kas tā paša līķa daļas vien satur (lai cik niecīgās devās), kā arī turpina līķu miesas gabalus vilkt mugurā. Tie ir kaut kādi dubultstandarti.
Katrs dara kā grib un uzskata par vajadzīgu, kā arī uzskata sevi un savu izvēli par "pareizāku", vairumā gadījumu tur nekas nav labojams. Jāteic, tas attiecas gan uz Tevi, gan mani arī.
P.S. Ādu ieguve var būt vēl briesmīgāka lieta kā ēšanas gaļas ieguve.
P.P.S. Mūsu laikmetā notiek kārtējā lielā vērtību pārvērtēšana, attieksmēs ar dzīvniekiem tai skaitā, šis ir kā pārejas posms un tā cīņa ēst/neēst ir tik redzama, jo gan viena, gan otra puse nevēlas zaudēt savu taisnību. bla bla bla Mans persōnīgais secinājums ir tāds, ka gaļu sabiedrībā kopumā patērē pārāk daudz, kas arī ir par iemeslu gaļas dzīvnieku un putnu briesmīgajiem audzēšanas apstākļiem un zāļošanas "vajadzībai". Kas attiecas uz gaļas ieguvi nogalināšanas kontekstā, tad tā ir katra paša personīgā lieta. Manuprāt, ja kāds jānonāvē, tad ar cieņu un ātri, nekādā gadījumā neatbalstu dažādu veidu ņirgāšanos par dzīvniekiem un to mocīšanu (izņemot tad, ja par mocīšanu sauc mīļošanu un paijāšanu). Ēdiena pēc es varētu izmakšķerēt zivi un nokaut vistu, ir tādi, kas to var nodarīt arī cūkām un govīm. Manā apziņā atsevišķu dzīvnieku (to, kuri ir gadsimtiem selekcionēti gaļai un atbilst manai ģeogrāfiskajai un klimatiskajai dzimšanas un dzīves vietai, kā arī audzināšanas kultūras noteikti) gaļa ir ēdiens un, pat ja notiks brīnumi un es no gaļas atsacīšos, visticamāk, ka to turpināšu uzskatīt par ēdienu (t.i., mājas cūka man diez vai liksies mājdzīvnieks, drīzāk mājlops gaļas ieguvei).
Viss, pietiek, man negribas šoreiz diskutēt un es vairs nerakstīšu. :)
| From: | anrys |
Date: | 14. Janvāris 2011 - 19:50 |
---|
| | | (Link) |
|
tapēc ka ēd katru dienu 3x, gadā tas ir pāri 1000 reizēm.
Man domāt, ēdiens daudziem saistās ar kaut kādu drošības, stabilitātes izjūtu. Tas ir nepārtraukts ritms un checkpointi, pie kuriem vienmēr atgriezties. Ja runa ir par neveģetāriešiem, kas allaž grib par šo tēmu runāt, tad iemesls, iespējams, varētu būt savu drošo checkpointu nestabilitātes, apdraudētības sajūta - ja reiz citam ir citādāk, tad varbūt arī man var mainīties, ja nu tas, kā esmu pieradis, nav pareizi. Kuņģa psiholoģija, īsāk sakot. :D
shis jau izklausaas peec kaa praatiiga |
|
|