Man laikam trakākais posms dzīvē bija pirmās 3 klases, jo mācījos vietējā skolā, kurā visi, izņemot mani, bija pēc bērnudārza. Mani apsaukāja, apcēla utt.

Nomainīju skolu un līdz 12.klasei viss bija +/- ok. Jā, puiši kādā brīdī apcēla vai arī vecākie bērni kaut kā mēģināja zīmēties apbižojot, bet es pat to īsti neatceros, jo ātri iemācījos mutiski visiem sadot tā, ka viņiem bija žēl, ka uzsākuši cīņu.

To īpašību - diplomātiju un pieklājību pret tiem, kuri man patīk un ir noderīgi un sarkasmu pret pārējiem, esmu saglabājusi laikam joprojām.