Man kļuva nedaudz skumji par šo domājot. Mani ir pārāk dresējuši.

Putekļus noslauku katru dienu, bet to nevar manīt, jo no virtuves ceļo pelnu mākonis. Ja pamanu gružus uz grīdas, saslauku uzreiz. Mēbeles pārcilāju un izslauku zem tām divreiz trīs nedēļās. Grīdu mazgāju pirms atbrauc ciemiņi. Plīti mazgāju tikai pirms atbrauc ciemiņi. Melnais katru otro dienu mazgā grīdas pleķīti ap krāsni. Gaitenī grīdu slauka tikai viņš. Arī to kārtīgo slaucīšanu un mazgāšanu viņš dara biežāk nekā es. (Tas ir.. mazgāts tāpat tiek tikai pirms ciemiņiem, bet to dara viņš, nevis es)
Mēslojam un mantas izmētājam regulāri, bet es arī katru dienu to kārtoju.


Ja izdodas izmētāt mantas visā dzīvoklī, tad es jūtos tā, it kā man iepriekš ir bijis aizspiests deguns, bet tagad beidzot varu elpot. Tādos brīžos sāku justies radoša. Ilgi neizturu un sāku kārtot.

Man laikam ir problēma.