zini, es nevēlos nevienas jūtas, sajūtas un emocijas noniecināt, bet vot šitas man nemaz nav skaidrs. tāda bērna atstāt nevarēšana man liekas... eeem.... konkrētajā gadījumā - sanāk tāda kā bērna tēva padarīšana par galīgāko nejēgu un nespējnieku.
ok, mans gadījums laikam ir ekstrēms. nedēļu pēc beibes ārā dabūšanas mūs palaida mājās un es tajā pašā dienā divas stundas pēc ienākšanas dzīvoklī uz bik vairāk kā stundu iztesu no mājas ārā. viena. un ik pārdienas uz stundu-divām izeju viena kaut kur, reizi nedēļā uz krietni ilgāku laiku sanāk. šodien pie zobārsta biju, viss kopā 4h aizņēma. un neko. nevienam nekāda stresa.
un līdz 1. dzimšanas dienai vēl kā līdz mēnesim, bet vismaz pirmo vārda dienu nebija ne mazākās vēlmes svinēt, tāpat kā pirmā mēneša dienu.