Man liekas, ka kādreiz cilvēkam ir ļoti labi un veselīgi pačīkstēt. :) Es vienkārši pēdējā laikā daudz domāju gan par savu, gan par apkārt esošo cilvēku iestrādnēm, kam tur kurš pievērš īpašu uzmanību, ko sagaida vai nesagaida no sevis un citiem, un cik ļoti tas viss ietekmē spēju mīlēt sevi, dzīvi un pasauli kopumā. Nu, vismaz par sevi arvien vairāk šokējos, kāpēc nepagurstoši vienmēr esmu pati sev likusi sprunguļus riteņos, visi tie "kā es varēju neredzēt, nepamanīt" tipa jautājumi.