Es atceros vienam džekam vēl pamatskolas laikā, kājā iemeta ar īlenu. Minētais darbarīks caurdurot mīkstos audus, smuki iestrēga iepriekšminētajā loceklī, gluži kā šautiņu dēli. Čubriks sēdēja un sejā nebija manāmas nekādas sāpju pazīmes, ja nu vienīgi neliels izbrīns tuklajā sejiņā, lai arī īlens bij iegājis kādus 2 cm dziļi. Skaisti. Vobčem cik saprotu cilvēkiem ir tādas nejūtīgās vietas, kur var durt un ņifiga nejust.
Oj, bļins, aizmuldējos..