Nu atskaitot lietas, kas ir vispārzināms, dzīvi graujošs ļaunums (narkotikas, alkoholisms, sektas, kas taisa masu pašnāvības, atkarības no azartspēlēm, utt) es nespēju iedomāties neko, kamī es savus pieaugušos, hipotētiskos bērnus varētu neatbalstīt. Protams tam visam pa virsu es sagaidu, ka viņi, lai vai kādu dzīves ceļu neizvēlētos, nedzīvos finansiāli senčiem uz kakla.

Tiesa, lai izaudzinātu profesionālus sportistus jebkurā jomā, tā ir tikpat liela slodze vecākam, kā bērnam, līdz ar to tas atkrīt automātiski, jo es vnk ar to neņemšos.