Indra
rindra
.:.::

February 2020
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29

Indra [userpic]
Kāpēc piesardzīgi centriska ne-pozīcija ir bīstama - MOBINGS un BULIJINGS

Mobinga un bulijinga tēma ir tikai vēl viena varas spēļu inkarnācija. Šoreiz ikdienas dzīvē, nevis politikā.

Te sākotnējā problēma ir paši agresori. Kāpēc buliji ir agresīvi? Atbildi nesniegšu, bet jūs varat iedomāties, kāda tā, manuprāt, ir...(tiem, kas nezin, es esmu kreisa un daudzas parādības skaidroju ar "iespēju nevienlīdzību").

Mobings ir jau grupas dinamikas jautājums - situācija, kad arī puslīdz normāli cilvēki automātiski pieslejas it kā "stiprākajam". Vai arī vienkārši neiesaistās vispār (bystander effect).

Bet savā ziņā pati lielākā problēma šeit ir tas, ka skolotāji, kuriem būtu bijis jābūt tiem stiprajiem līderiem, kas profesionāli saprot mobinga/bulijinga situāciju un attiecīgi rīkojas (īpaši ieskatieties 25. un 48.lpp), tā vietā izvēlas piesardzīgi centrisku ne-pozīciju, tādējādi pasīvi atļaujot visai situācijai pa downward spiral arvien vairāk pasliktināties. Šādas skolotāju piesardzīgi centriskas ne-pozīcijas rezultātā upuri cieš smagas psiholoģiskas (un fiziskas) traumas, kuru pārvarēšana prasa dažkārt pat gadu desmitus.


p.s. Runājot par varas spēlēm, šķiet, tā nav sagadīšanās, ka Jordan Peterson diezgan daudz runā par bulijošanas tēmu. Viņa skatījums gan ir krasi atšķirīgs un, manuprāt, nepareizs. Pītersona uzskatu par bulijingu atbalsis Sviesta Cibā var novērot šeit. (Ciba ir tikai mikrokosms. Tieši tas pats notiek arī pasaulē.)

p.p.s. Nezinu, kādi vārdi ir labas alternatīvas vārdiem mobings un bulijings.

p.p.p.s. Pati neesmu bijusi mobinga vai bulijinga upuris. Drīzāk dažkārt biju viena no tiem, kas, pašiem nesaprotot kāpēc, arī pieslienas mobingotājiem (pamatskolā). Ļoti spilgti atceros epizodi, kad pamatskolas klases audzinātāja ļoti personīgi uzrunāja mani un teica "Es saprotu, kāpēc VIŅI to dara. Bet kāpēc to dari TU?"

Comments

Vai ir kaut kas, uz ko tu skaties ne no kreiso politikas skatpunkta? :D

Vai tu esi palasījis manu žurnālu vispār?
Es par šīm tēmām runāju tikai pēdējās 3 nedēļas. (Izņemot sporādiskus ierakstus)

Bet jā, Left/Right spektrs/kreisums/marksisms (sauc kā gribi, man pagaidām nav ļoti konkrētas pozīcijas), ir visaptveroša teorija, kas, manuprāt, izskaidro lielo vairumu slikto lietu, kas notiek sabiedrībā.

Kreisie ir lieli buliji, un tas kaut kā saskan ar tavu agrāko pieredzi. Nav brīnums, ka tevi tas piesaista.

Man par groteskām šķiet visas kreiso padarīšanas. Būtībā visas zināmās kreisi orientētās valsts pārvaldes (PSRS, Kuba, Venecuēla) kontrolē iedzīvotājus kā mega-buliji. Es nezinu kā pēc tā visa var nopietni uztvert marksismu? Man tas ir mistika, gluži kā tavai skolotājai bija mistika, kāpēc tu apcēli citus.

Tas, ka kreisās idejas tikušas nepareizi implementētas, nenozīmē, ka tās ir nepareizas.

Protams, ka nozīmē. Nav tādas zināmas formulas, kā tās būtu pareizi ieviešamas. Ja to ir nopietni mēģinājušas vairākas valstis, un katru reizi tas nav sanācis, tad varbūtība, ka visas šīs valstis ir tikai kļūdījušās kaut kādās implementācijas detaļās nevis būtībā, ir ļoti niecīga.

Jeb pavērsīsim šo šādi – ja labas sistēmas ieviešana ir tik sarežģīta, ka līdz šim neviena valsts to nav spējusi pareizi izdarīt, tad tāda sistēma nav praktiska. Piemēram, pat ja 10% valstu to spētu ieviest pareizi, tad manuprāt tas neatsver to postu, kas tiek radīts 90% valstu, kur to neizdodas ieviest.

Vispirms mums būtu jāvienojas, tieši par kādu ideju implementēšanu mēs runājam. Sociāldemokrātiskas idejas, piemēram, ir implementētas daudz kur visai veiksmīgi.
(Es speciāli izcēlu to, ka man nav ļoti konkrētas pozīcijas, bet esmu pa kreisi no centra).

Man visa šī skala šķiet iluzora. Sociāldemokrāti ir tādi paši praktiķi kā centristi vai konservatīvie. Atšķiras tikai domas par konkrētām politikām. Dažreiz pat ir diametrāli pretēji, kā to varētu sagaidīt. Piemēram, NHS ieviesa konservatīvie nevis leiboristi. Protams, pašu galveno darbu padarīja cilvēki, kuriem bija vienalga, kas ir pie varas. Tāpēc es domāju, ka konkrētā varas partija ir mazāk svarīga. Svarīgāki ir tieši šie cilvēki, kas ievieš lietas, nevis politiski strīdmaņi.

Kas finansē NHS? Nodokļi. Tā ir kreisa ideja.
Kas ir pamatā "konkrētām politikām" - teorijas.
Varbūt Latvijā vairāk ir kišmiš ar rozīnēm, kur svarīgāki ir konkrēti cilvēki, bet UK tomēr politiskā teorija krietni ietekmē konkrētus lēmumus.

Muļķības. Nodokļus jau kopš seniem laikiem no padotajiem iekasēja karalis vai valdnieks.

Varbūt tu varētu teikt, ka progresīvie nodokļi ir īpaši kreiso izdomājums. Bet cik atceros, vislielākie progresīvie nodokļi bija tieši ASV 2. pasaules kara laikā.

Šis vēlreiz parāda, cik absurdi ir pierakstīt lietas kreisajiem, un vispār strīdēties par politiskajām pamatidejām un to izcelsmii, nevis konkrētām politikām. Tieši mēģinājumi visu pakārtot vienai teorijai ir ļaunuma cēlonis, jo reālā dzīve ir daudz sarežģītāka. Lietas pēc teorijas strādā, līdz brīdim kamēr tās vairs nestrādā, un ja varas partijai acis ir aizmiglojusi teoriju, tā sāk nodarīt ļaunumu. Kamēr praktiķi to pamana un meklē citu risinājumu.

Piedod, bet karaļi nodokļus neizmantoja NHS finansēšanai. Nav svarīgi, kas izgudroja progresīvo nodokļu sistēmu. Svarīgi, kam šie nodokļi tiek izmantoti. Tavs pēdējais paragrāfs līdz ar to ir nepelna atbildi.

Tāpēc, ka toreiz vēl nebija NHS un medicīna bija tādā līmenī, ka biežāk nodarīja ļaunumu nekā labumu. Bet nodokļus principā izmantoja valsts pārvaldes uzturēšanā, ceļu būvē, policijai utt. Kas arī ir svarīgi sabiedrības uzturēšanā.

Un NHS nav vienīgā sistēma. Citur, piemēram, Vācijā ir obligātā apdrošināšana, kas darbojas vienlīdz efektīvi. Kā redzams, praktiķi var atrast dažādus risinājumus – dažreiz labākus, dažreiz sliktākus. Bet tieši tas ir pozitīvi, ka mēs varam šos risinājumus salīdzināt, kas nav iespējams stingrā kreiso pārliecībā - jo viņiem ir tikai viens pareizais risinājums.

Un tas pēdējais teikums bija diezgan agresīvs. Domāju, ka tavs bulija spars ir atkal pamodies :)

Tu pateici diezgan nejēdzīgu lietu, tāpēc arī atbidlēju nedaudz nepieklājīgāk. Tas nav bulijings.

Par pārējo atbildēšu nedaudz vēlāk.

Karaļu laikos nodokļus iekasēja no kā? Ne jau no bagātajiem. Bet no visiem pārējiem.
Un nodokļus pārāk bieži izmantoja nevis visas tautas labā, bet gan valdošās šķiras labā.
Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, piemēram, Franču Revolūcijai, no kurienes savukārt ir cēlušies jēdzieni "labējs" un "kreiss".

Es neko nezinu par Vācijas veselības sistēmu. Bet ne jau par to vai par NHS ir runa.

Runa ir par to, ka tev visas kreisās idejas liekas groteskas vai ka visa Left/Right skala ir, tavuprāt, iluzora. Tur ir daudz, par ko vēl runāt. Bet tas ir diezgan attāls temats, ja salīdzina ar manis sākotnēji teikto šajā ierakstā.

Ja godīgi, tad idejas par to, ka attieksmi pret mobingu varētu analizēt kā kādas politiskās pārliecības (kreiso, centrisma utt.) skatījumi, man šķiet pilnīgs bulšits. Es neko neesmu lasījis no Dž. Pētersona par bulingu, tāpēc sauk tās par atbalsīm arī nebūs pareizi. Es drīzāk iedvesmu guvu, vērojot no heroīna atkarīgos.

Nav svarīgi vai mēs narkomāniju uzskatām par morālu pagrimumu, kuras gadījumā pret to būtu bargi jāizturas (konservatīvo viedoklis), vai slimību, kas būtu jāārstē (nosacīti kreiso politika). Svarīgi ir tas, ka jebkurā gadījumā no heroīna atkarīgam narkomānam, ja viņš vēlas pilnvērtīgu dzīvi, ir jātiek vaļā no saviem pašreizējiem domāšanas šabloniem, jādara kaut kas kardināls ne tikai attiecībā uz atkarību, bet arī savu dzīves vidi, kas viņu ievelk šajā atkarībā. Šī izraušanās var aizņemt visus 10 gadus, kas būs tīrā elle. Bet citas izvēles nav, jo ja neiesi cauri ellei brīvprātīgi, tad elle paņems tevi un pēc 10 gadiem tevis vairs nebūs.

Tieši tāpat ar bulingu. Nav jau tā, ka nevajadzētu apvaldīt lielākos nekauņas un visu pārējo. Mana doma ir tāda, ka kļūšana par mobinga "upuriem" ir vēl ļaunāk nekā vairums iedomājas. Faktiski šiem "upuriem" tiek iedzīta apziņa, ka viņiem ir vieta tikai hierarhijas apakšā. Tas var būt pat neapzināti, tā nosacīti ir kā atkarība – tāpēc salīdzinājums ar narkomāniem. Un tieši tāpat vairs nav svarīgi, kurš bija tas dīleris, kurš tev iedeva pirmo devu, vai bulijs, kurš iedeva pirmo belzienu. Svarīgi ir apzināties, ka tev ir jāizraujas no šīs apziņas, un ka tas var nebūt viegli.

Un visvērtīgākās atskārsmes ir tieši no tiem, kas ir bijuši šādi "upuri" un iemācījušies nesadzīvot ar šo "upura" lomu. Lūk, tas arī bija mans iebildums hederai, kura noniecināja šo izdzīvojošo personu viedokli.

Vispār es vairāk biju domājusi Gnidrologa komentārus. Droši vie, ka jāielinko viņa koments, nevis tavs posts. Lai gan tavas domas arī sakrīt lielā mērā ar to, ko JP saka, imho.

Sakarā ar narkomāniju, man tāds vienkāršs jautājums – kuras sabiedrības grupas parasti kļūst par narkomāniem? (Clue – “iespēju nevienlīdzība”).
Otrs – viens no visbīstamākajiem narkomānijas ieilgšanas iemesliem ir vēl viens piesardzīga centrisma ne-pozīcijas paveids – līdzatkarība un no tās izrietošā veicināšana. Narkomāna prātu ir uzhakojušas narkotikas. To var athakot, ja apkārt ir stipri līderi, kas nav līdzatkarīgi un “cenzē” jebkādus narkomāna mēģinājumus ievilkt citus līdzi savā zaņķī. Šāda stingras pozīcijas ieņemšana ir vienīgais veids, kā ļaut narkomānam saskarties ar realitāti, un sekojoši, cerams, mainīt uzvedību uz labo pusi. Par to daudz runā Al-Anon.

Par bulijinga upuriem. Kā bulijinga vai mobinga upuris var apzināties, ka “ir jāizraujas”, ja viņam apkārt nav neviena stipra līdera (skolotāja), kas varētu viņam/viņai paskaidrot, kas notiek? Es neesmu bijusi bulijinga vai mobinga upuris. Bet man ir bijuši daudzi citi kompleksi. Un es zinu, ka es būtu daudz ātrāk no tiem izķepurojusies, ja man būtu bijis blakus kāda autoritāte, kas paskaidrotu, kas un kāpēc notiek.




Par pēdējo, jā. Un tas bija ļoti zīmīgi, kad pat bulijs tajā video stāstīja, ka upuriem arī ir jāiemācās par sevi pastāvēt, un tā ir vecāku (spēcīgu līderu) atbildība. Bet "labvēļiem" tas nelikās pietiekami politkorekti, radās protesti pret šo video.

Ko darīt, ja vecāki ir narkomāni un alkoholiķi? ("iespēju nevienlīdzība")

Tas nav svarīgi, kā tu kļuvi par narkomānu. Dzīve nav taisnīga – tu izvilki sliktu lozi. Svarīgi, ko tu ar šo dzīvi iesāc. Pamet šos vecākus, un sāc savu dzīvi. Padari to labāku. Iedvesmojies no kādas labākas autoritātes. UK iespējas ikvienam ir ļoti lielas.

Tu mani nesaprati.
Es teicu, ko darīt, ja mobinga upura vecāki ir narkomāni vai alkoholiķi?

Es runāju par skolas mobingu.

Tieši to pašu. Ja esi izvilcis ne to labāko lozi un nevari paļauties uz vecākiem, tad pašam jāveido sava dzīve. Varbūt tas bulijs tev dos lielākas atskārsmes par šo skaudro patiesību, nekā paša vecāki.

"Pašam jāveido" ir tikai maigāks veids kā pateikt "Pats vainīgs".
Jā, ir cilvēki, kas izmanto kreiso politiku un visu laiku tikai īd un gaida, kad valsts viņiem kaut ko iedos. Bet tā ir ļoti maza minoritāte.
Ir svarīgi, lai viscaur sabiedrībai būtu vairāk tādu cilvēku, kas tā vietā, lai dzīves nelaimīgo lozi izvilkušajiem teiktu "Pats vainīgs" un "Savācies", bet gan drīzāk teiktu, "Es tevi saprotu. Ar tevi notiek x un y. Tas, nekas. Te ir rīki, ar kuriem tu to vari izmainīt". Ja bērna vecāki nav šādi cilvēki (jo ir alkoholiķi/narkomāni utml), tad sabiedrībā ir jābūt tīklam, kas nodrošina, ka visur ir šādi atbalsta punkti. Gudri skolotāji šajā ziņā ir ļoti nozīmīgi.

Pašam jāveido nozīmē tikai to, ka vainu vispār nevērtējam.

Es saprotu, ka kreisie ir ļoti apsēsti ar šo vainīgā atrašanu. Viņiem nepietika ar vienlīdzības nodrošināšanu, bet vajadzēja arī nošaut vai izsūtīt miljoniem cilvēku. Jo kādam taču bija jābūt vainīgam par visu, un kāpēc gan ne tiem, kam bija tikai nedaudz labāka situācija, nedaudz vairāk ienākumu vai labāka loze ar vecākiem vai izglītību?

Es nesaku, ka atbalsta punkti nebūtu vajadzīgi. Es vispār to neskatu aspektā vai nu tikai to, vai šo. Saprotams, ka vajag atbalstu. Bet nekad tu to nenodrošināsi par 100%, un pat pie visstingrākās kontroles būs kas izkritīs cauri sistēmai. Savukārt zero tolerance būs ļoti nevēlami blakusefekti, jo tā neparedz, ka var būt dažādi izņēmumi, cilvēciskais aspekts utml.

To, ka vecākiem ir jāuzņemas atbildība, ja viņu bērnu skolā apceļ, neizslēdz visus šos pārējos atbalsta aspektus. Tas ir tikai viens aspekts.

Atbildēšu tikai uz pēdējo, jo negribas izsijāt uzmanību.

Jā. Piekrītu. Abi aspekti ir svarīgi. Lai būtu stipri un gudri vecāki. Un lai skolās būtu stipri un gudri skolotāji.

Jautājums paliek - kāda sistēma to vislabāk var nodrošināt ? Tu jau zini, kurai sistēmai/teorijai es dodu priekšroku :)

Sistēma? Neviena sistēma neko nenodrošina. To nodrošina reāli cilvēki, kas ikdienā saskata šīs problēmas, iesaka risinājumus, izstrādā praktiskas politikas, izcīna tām finansējumu, ievieš tās, ikdienā veic to izpildi, kontrolē vai uzrauga tās, veic izmaiņas tajās, jau kaut kas nedarbojas, kā iecerēts utt.

Visiem šiem cilvēkiem ir diezgan mazsvarīgi, kas ir pie varas. Praktiskaids darbs neko īpaši neatšķiras. Izņemot protams, ja tā nav tik absurda kreiso sistēma kā Kuba vai Ziemeļkoreja. Vēl ir svarīgi, vai valsts ekonomika ir pietiekami stipra, lai varētu domāt par šīm problēmām. Šeit atkal stipri kreisās valstis ir neizdevīgā pozīcijā.

Tu gribi teikt, ka, piemēram, pastāvošajā UK iekārtā neviens praktiķis nesaņem nekādas norādes "no augšas"?

Cik zinu, NHS politikas veidotāji ir diezgan apolitiski. Viņu uzdevums ir vairāk pārliecināt pie varas esošos, nevis saņemt norādījumus "no augšas".

Protams, no otras puses ir lobiji, lielie uzņēmumi, kas nodarbojas ar līdzīgu "pārliecināšanu", bet savās interesēs.

Kad likums tiek pieņemts, tad gan atliek tikai to ieviest. Bet process jau tikai turpinās. Likumi tiek regulāri grozīti utt.

Bet es saprotu, ka tu apolitiskos uzskati kā līdzīgus centristiem, tāpēc viņi ir uz maldus ceļa :D

"Apolitisms" principā nozīmē, ka kāds cits taisa politiku tavā vietā.

Tātad NHS apolitiskā pieeja ir kļūda, un tie cilvēki, kas aktīvi strādā, lai to uzlabotu, jo viņi ir tie, kas patiešām zina visas nianses, arī ir kļūdījušies.

Bet tā vietā lēmumi būtu jāpieņem kādam ieceltam (vēlams, kreisās) partijas pārstāvim, kuram nav nekādas sajēgas par to, kā lietas uz vietas patiesi darbojas, un kuri par nozari var pateikt vairāk nekā atsevišķus lozungus.

Es kaut kā iedomājos, ka jebkurš cilvēks saskatītu, cik groteski absurda ir šāda sistēma. Bet paldies, ka tu šo pateici, lai es redzētu, ka ir daži, kuri, ideoloģijas pārmāti, to uzskata par vienīgo pareizo.

..var pateikt tikai atsevišķus lozungus...

Es neteicu, ka visu nosaka un vajadzētu noteikt “no augšas”. Tu pārtaisi manus vārdus.

Process notiek abos virzienos. Praktiķi "on the ground" sniedz atskaites, ieteikumus saviem MPs, valdībai, komisijām utml. Par to nav šaubu.

Bet teikt, ka NHS darbību politika neietekmē....sorry. Tas vienkārši neatbilst realitātei.

Politika ietekmē NHS ļoti konkrēti. Vienalga - labējā vai kreisā.
Kas finansē NHS?
Nodokļi.
Kas sadala nodokļus?
Politiķi.
Kas ir divas lielākās partijas?
Labour un Tories.
Kas ievēl politiķus?
Balstiesīgie iedzīvotāji.

Jā, ir apolitiski cilvēki, kas nepiedalās vēlēšanās, piemēram.
Tā ir milzīga kļūda. Jo viņu vietā politiku taisa tie, kas tajās piedalās. Un parasti tie ir radikālāki, nekā mājās sēdētāji.

Es domāju, ka NHS politikas veidotāji savā darbā maz vadās pēc pašreizējās varas partijas. Personīgi viņi protams var vēlēt utt., bet tam ir maz saistības ar konkrēto darba uzdevumu. Vienkārši tu radi iespaidu, ka politiskajai pārliecībai būtu jābūt galvenajam, pēc kā politiku izstrādē ir jāvadās, pat ja šī politika ir kaut kas tik triviāls, kādā iepakojumā būtu jāizsniedz pacientam zāles. Šeit varbūt traucē tas, ka latviski nav īsti atšķirības starp politics un policies.

Varas partijas ir mainījušās, bet NHS ir stabili attīstījies. Tas, kura partija ir bijusi pie varas, ir diezgan maz ietekmējis to, cik daudz konkrēti piešķir budžetu NHS. Un budžets ir tikai maza daļa no tā lielā darba, ko konkrēti veid NHS politiku izstrādātāji.

Personīgi, man tavi uzskati šķiet ļoti kategoriski. Pat ekstrēmāki nekā gnidrologam, kurš ir ekstrēms vienkārši ar savu rupjumu, bet tā citādi viņš ir garlaicīgi konservatīvs.

Labi, atstāsim mierā NHS. Šķiet es gana skaidri pateicu, ka process notiek abos virzienos. Gan no praktiķu puses valdības virzienā, gan otrādi.

Labāk pastāsti vairāk par šo:
"Personīgi, man tavi uzskati šķiet ļoti kategoriski. Pat ekstrēmāki nekā gnidrologam, kurš ir ekstrēms vienkārši ar savu rupjumu."

īsti nesapratu, kā tu to domā....

Tad tas paliks noslēpumā...

Es tieši lasīju par Zvi labirintiem, un ir radusies iespēja salīdzināt NHS ar Latvijas sistēmu. NHS ir daudz lielāka, bet dīvaini, ka labirintus es saskatu tieši Latvijas medicīnas sistēmā.

It īpaši farmācijā, kas ir nozare, par kuru es varu vairāk spriest.

Mans iespaids ir, ka tava nostāja par kreisi ideoloģisko pusi ir tā, kas veicina šo labirintus. Savukārt Breksits, par spīti tā trūkumiem, tomēr ir vairāk vērsts uz labirintu samazināšanu valsts pārvaldē un citur.

“Personīgi, man tavi uzskati šķiet ļoti kategoriski. Pat ekstrēmāki nekā gnidrologam, kurš ir ekstrēms vienkārši ar savu rupjumu, bet tā citādi viņš ir garlaicīgi konservatīvs.”

VS

“NHS ir daudz lielāka, bet dīvaini, ka labirintus es saskatu tieši Latvijas medicīnas sistēmā. It īpaši farmācijā, kas ir nozare, par kuru es varu vairāk spriest. Mans iespaids ir, ka tava nostāja par kreisi ideoloģisko pusi ir tā, kas veicina šo labirintus.”

Te minētas divas pilnīgi nesalīdzināmas domas.

Tev neliekas dīvaini, ka tu tik vienkārši pielīdzini manus uzskatus Gnidrologa uzskatiem un pasludini tos par ekstremālākiem nekā viņa uzskati? Un pēc tam nākamajā komentārā centies iztaisīties it kā tu domāji kaut ko pavisam citu….

Gnidrologs aicina nogalināt sarunas oponentu bērnus! Viņš uzskata, ka visi musulmaņi ir radikāļi! Viņš izplata antisemītiskas idejas! Viņš izplata visa veida naida uzskatus!
Tas uzskatāmi redzams šeit: http://klab.lv/users/rindra/451999.html

Var diskutēt un diskutēt un diskutēt….nedēļām.
Bet par ekstrēmistu un psihu tāpat iztaisa to, kurš pievērš uzmanību naida uzskatu izplatītājam un to nosoda, tā vietā lai nosodītu pašu naida kurinātāju!
Man, goda vārds, sāk trūkt vārdu…

Nē, man neliekas dīvaini. Jo šī diskusija jau nav, lai mēs līdz pēdējai detaļai analizētu tavus vai kāda cita uzskatus. Katras diskusijas būtība ir ir uzzināt kaut ko jaunu, paskatīties uz lietām ar nedaudz citu skatījumu utt. Kad iepriekšējais domu gājiens ir izsmelts, tad loģiski jāiet tālāk.

Un saistībā par gnidrologu, es jau rakstīju, ka tiesa attaisnoja Īlonu Masku par neslavas celšanu tviterī. Arī gnidrologa teikto vairums uztvers vienkārši kā kaismīgas diskusijas nevis nopietni uztveramus nāves draudus. Es zinu, ka ne visas tiesas saprot jokus un UK notiesāja to, kurš tviterī izteica joku, ka uzspridzinās lidostu. Bet tas nemaina principu, ka vairums to neuztvers nopietni. Tāpēc šeit ir interesanta tikai tava attieksme par to. Vai nu tu arī nedomā, ka tas ir nopietni, bet tēlo sašutumu, kas nozīmē, ka tu nerīkojies pēc labās gribas. Vai arī tu tiešām domā, ka gnidrologa teiktais ir nopietns, un šajā gadījumā tu esi pārāk naiva, lai man būtu interesanti ar tevi diskutēt.

Jā, es domāju, ka Gnidrologa teiktais ir jāuztver nopietni. Viņš to drīkst teikt. Tas nav noziegums. Es neesmu "domu policija". Bet es uzskatu, ka tas ir nopietni. Ļoti nopietni.

Savukārt, pēc tavām domām tas nozīmē, ka esmu naiva.

Tad kādi īsti ir mani uzskati - naivi vai ekstrēmi?

Jā, tāda tava pozīcija ir naiva. To gan līdz galam jau nevar zināt, ka šo apgalvojumu, ka tev tas šķiet nopietni, tu tiešām domā patiesi. Galu galā šī ir tikai diskusija, kurā cenšamies pierādīt savu pozīciju, un mūsu prāts nav nemaz tik matemātiski racionāls.

Tāpēc es domāju, ka nav jēgas turpināt analizēt tavus vai kāda cita uzskatus. Tas tāpat neko nedod. Man pilnīgi ir pieņemama nenoteiktība šajā lietā.

"Man pilnīgi ir pieņemama nenoteiktība šajā lietā."
Jeb citiem vārdiem sakot, tev pieņemama ir "piesardzīgi centriska ne-pozīcija".
Par ko arī bija mans ieraksts.

Es nezinu, vai man ir tāda pozīcija. Es vienkārši par to, kā teikts vienā populārā grāmatā – don't give a fuck. Un tu atkal uzbāzies visiem ar savu kreisismu, it kā no tā būtu atkarīgs, vai saule rīt uzlēks.

Nu ja, you simply "don't give a fuck".

Pie tā arī paliksim.

Man liekas svarīgi šeit piebilst, ka man ir pozitīva bet kritiska attieksme pret AA un Al-Anon. Man šīs abas organizācijas ir palīdzējušas, bet tās nav zinātniskas metodes un jāuztver kritiski.

> Kāpēc buliji ir agresīvi?

A kas, primitīvi hierarhijas nodibināšanas mēģinājumi un hierarhijas sniegto priekšrocību izbaudīšana nav gana labi? Īsti neredzu kāda jēga te piepīt iespēju nevienlīdzību, kad bullijings ir sastopams pat pērtiķu baros.

Vispār, laikam jāpiekrīt extranjero, ka [pārfrāzējot atbilstoši manai izpratnei] nosaukt psiholoģisku situāciju par mērāmu kā kreisi, labēji vai centriski politisku izklausās diezgan dīvaini.

JBP droši vien diezgan daudz runā par bullyingu, bet interesanti būtu zināt, kas tieši viņa skatījumā tev liekas nepareizs, lai varētu saprast, par ko ir runa.

Mēs vairs neesam pērtiķi. Mums nav vairs tik ļoti jācīnās par izdzīvošanu/resursiem, ka vajadzētu nepārtraukti izmantot agresiju savas lomas hierarhiskā struktūrā nodrošināšanai. Kāpēc tomēr daži no mums ir buliji un citi ir bulijinga upuri? Tā nav tikai psiholoģija. Psiholoģijai apakšā ir kas vairāk.
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4061998/
Te gan tiek teikts, ka bulijinga saikne ar socio-ekonomisko stāvokli ir, bet nav super-spēcīgi pierādīta pagaidām, jo atsevišķo pētījumu metodoloģija ir pārāk ne-standartizēta.

Mans ieraksts nesaka, ka mobings un bulijings ir politisks. Tas saka, ka tā ir vēl viena varas spēļu inkarnācija. Es piesardzīgo centrismu tikpat labi varētu saukt par neizlēmīgumu. Bet jā, manuprāt, tas, ka pētījumi norāda uz socio-ekonomisko apstākļu ietekmi, atļauj iet tālāk un domāt par kreisām/labējām politikām un kā to izpaušanās dzīvē ietekmē bulijingu un mobingu.

Pītersons īsumā uzskata, ka bulijings ir bezmaz labs un ka tas palīdz norūdīt cilvēkus. Šo ideju spilgti aptamborē Gnidrologs ielinkotajā komentā.



Manā ierakstā jau minētajā Unesco dokumentā 29.lpp, piemēram, arī tiek minēts socio-ekonomiskais aspekts: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000366483

Pie viena cita ieraksta man izkristalizējās cits veids kā par to izteikties. Tāpēc ielieku arī šeit.

Mans ieraksts saka, ka mobings/bulijings ir vienkārši vēl viena varas spēļu inkarnācija. Varas spēļu shēmas “agresors-->upuris--->"visi pārējie”” inkarnācijas parādās atkal un atkal dažādos sabiedrības līmeņos. Cibā, piemēram, šī shēma parādās “Gnidrologs--->minoritātes---->”visi pārējie” situācijā. Utml.

Lai noņemtu politisko pieskaņu šim ierakstam, es piesardzīgo centrismu tikpat labi varētu saukt par “visu pārējo” neizlēmību vai pārlieku piesardzību. It sevišķi manā ierakstā es uzsveru skolotāju piesardzību un šādas piesardzības/ne-pozīcijas/neizlēmības negatīvās sekas (daži no “visiem pārējiem” – skolēni – ir nevis piesardzīgi, bet gan pieslejas bulijam un padara situāciju par mobingu).

Tā kā, primāri, es ierakstā vienkārši norādu uz varas spēļu mehāniku.

Bet jā, protams, ka, manuprāt, politikai šeit tomēr ir nozīme.

Kāpēc?

Mēs to varam noskaidrot, ja jautājam “Kāpēc skolotājs ir neizlēmīgs”?

Tāpēc, ka viņam/viņai nav pietiekošu zināšanu par šādām situācijām.

Zināšanas ir idejas. Jebkurā gadījumā skolotājs seko kādām idejām.

Idejas par bulijingu un mobingu dalās 2 galvenajos virzienos:

1)Upuris ir izvilcis sliktu lozi dzīvē, tam “jāsaņemas”, un bulijings palīdz kļūt par stiprāku cilvēku (Pītersons, Gnidrologs u.c.).
2)Upuris kļūst par upuri tādu faktoru dēļ, kas ir lielāki par paša upura personību vai gribu, tāpēc galvenais problēmas risinājums ir stipri, izglītoti līderi skolās (skolotāji) un intervence visas skolas vai pat sabiedrības līmenī (kreisie, Unesco, Rindra u.c.)

Tās ir labējas vs kreisas idejas….

Kam ir tiesības izglītot un kādā veidā? Tas ir dziļi filozofisks jautājums.

Interesanti, ka Pītersona uzskati par bulijingu arī sasaucas ar plašāko diskusiju par runas brīvību. Tipa, "anti-bulijinga aizstāvji grib, lai neviens nekad nevienu nevarētu aizskart ar kādu skarbāku vārdu. Viņi grib mūs visus padarīt par sniegpārsliņām."
Te atkal notiek kaut kāda pārspīlēšana. Nav tikai divi ekstrēmi. Ir spektrs. Jā, manuprāt, ir nepareizi ļaut bulijiem vaļu. Bet piekrītu arī, ka pielikt vispārēju vairogu pilnīgi visām traumām, ir nepareizi. Jā, traumas ir nepieciešamas izaugsmei. Bet tikai tad, ja tās nav pārāk spēcīgas.