Comments: |
From: | bumsis |
Date: | March 26th, 2008 - 09:33 am |
---|
| | | (Link) |
|
Ir.Kad redzēju sižetu par noslaktētiem delfīniem.Okeāns bija asins krāsā.
| From: | sirdna |
Date: | March 26th, 2008 - 09:46 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, lai pa TV būtu, ko rādīt.
nez kāpēc nogalinātas žurkas nevienam nav žēl
viņas slaktē tāpat kā roņus?
Kāpēc Tu domā, ka nav? Man ir.
nav manītas protesta demonstrācijas pret cietsirdīgu attieksmi pret žurkām vai haizivīm
un viss tikai tādēļ, ka šīm nav paveicies ar sejiņu
From: | bumsis |
Date: | March 26th, 2008 - 09:50 am |
---|
| | | (Link) |
|
Es drīzāk teiktu ar astēm.Man nepatīk žurku astes. Bet par haizivīm nepiekrītu.Man ir žēl.
Nauda sejas neatšķir. Diemžēl.
aha, riebīgie, naudaskārie grenlandes eskimosi
Par eskimosiem neko nezinu. Viņi galina haizivis?
viņi ir galinājuši un galina roņus, tas ir eskimosu tradicionālais un teju vai vienīgais kultūras, etnogrāfijas un dzīvesziņas elements
Un kas par elementu tas ir Kanādas medniekiem?
Man nav vajadzīgi skaļi protesti, lai sajustu, ka sirds sāp par karu radībiņu, kas gājusi bojā no smagās un alkatīgās cilvēka rokas.
kā ar sivēntiņiem šašlikos?
Briesmīgi. Bet tas neko neatrisina - ziemeļu tautas tīri fizioloģiski bez gaļas ilgi nevar izdzīvot. Varbūt kādreiz varēs. Toties bez roņādas kažoka vai krokodilādas čemodāna gan var.
parādi man ziemeļu tautu, kas bez gaļas būtu izmirusi
Man būt domāt, ka neviena nav mēģinājusi par to pārliecināties. Visiem ir pārāk iegaršojusies gaļa, un šis ir teicams attaisnojums masu slaktiņiem.
| From: | murks |
Date: | March 26th, 2008 - 12:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Varbūt eskimosi savās šausmu pārraides rāda tautas, kuras pat sev vistuvākos dzīvniekus šaurās, saspiestās telpās audzē kā dārzeņus, neparādot tiem saules gaismu, un pašā jaunības plaukumā dzen tos citās, masu slepkavībām speciāli sagatavotās telpās, kur betona grīdās pat speciālas renes asins upēm, un tur cietsirdīgi galina tos tūkstošreiz lielākos skaitos?
Vai arī par citiem dzīvniekiem, par kuru olām tie liekuļi sajūsminājās nupat bijušos svētkos, bet kuru kropļošanai jau agrā bērnībā tie radījuši īpašus lāzeršaujamos, tikai ar vienu mērķi, lai katrā kvadrātmetrā varētu sablīvēt desmitiem šo nelaimīgo radījumu un tādējādi gūt vēl lielāku peļņu, tos aukstsirdīgi nogalinot?
Salīdzinot ar to, ronim vismaz ir laimīga jaunība kā teļam saulainā pļavā.
Es nedaru neko no tā, un esmu pārliecināta, ka nekad arī nedarīšu. Tas viss ir šausmīgi, kad pieslēdzam emocijas. Tieši tāpēc man ir kauns par cilvēkiem - visiem kā vienu - delikatešu rīmām, mantraušiem, medniekiem sava prieka pēc, ekskluzīvu kažoku nēsātājiem, dabas trofeju kolekcionētājiem utt. Viņi visi savā ziņā ir slimi un nekad neatveseļosies. Un atzīstu, ka es arī neesmu īsti vesela, jo velti mēģinu pažēlot visus pasaules dzīvniekus. | |