Varbūt eskimosi savās šausmu pārraides rāda tautas, kuras pat sev vistuvākos dzīvniekus šaurās, saspiestās telpās audzē kā dārzeņus, neparādot tiem saules gaismu, un pašā jaunības plaukumā dzen tos citās, masu slepkavībām speciāli sagatavotās telpās, kur betona grīdās pat speciālas renes asins upēm, un tur cietsirdīgi galina tos tūkstošreiz lielākos skaitos?

Vai arī par citiem dzīvniekiem, par kuru olām tie liekuļi sajūsminājās nupat bijušos svētkos, bet kuru kropļošanai jau agrā bērnībā tie radījuši īpašus lāzeršaujamos, tikai ar vienu mērķi, lai katrā kvadrātmetrā varētu sablīvēt desmitiem šo nelaimīgo radījumu un tādējādi gūt vēl lielāku peļņu, tos aukstsirdīgi nogalinot?

Salīdzinot ar to, ronim vismaz ir laimīga jaunība kā teļam saulainā pļavā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nedaru neko no tā, un esmu pārliecināta, ka nekad arī nedarīšu. Tas viss ir šausmīgi, kad pieslēdzam emocijas. Tieši tāpēc man ir kauns par cilvēkiem - visiem kā vienu - delikatešu rīmām, mantraušiem, medniekiem sava prieka pēc, ekskluzīvu kažoku nēsātājiem, dabas trofeju kolekcionētājiem utt. Viņi visi savā ziņā ir slimi un nekad neatveseļosies. Un atzīstu, ka es arī neesmu īsti vesela, jo velti mēģinu pažēlot visus pasaules dzīvniekus.

(Reply to this) (Parent)