Sasodīti gribētu atpūtināt prātu, darot ko vieglu vai nedarot vispār nemaz. Man pat nebūtu garlaicīgi vienkārši vērot, kā deg sveces un kādas ēnas tās met uz tuvējās sienas. Aizvērt acis un pilnībā neko nedarīt, vien elpot un būt.

Jau vairākas dienas prātu neatstāj doma, ka sen nekas nav ticis rakstīts savam priekam, ko gan varētu labot. Taču nav laiks tam un šitam, un tādēļ viss varētu palikt arī tikai ideju līmenī, lai gan pāris teikumi iešvīkāti uz lapiņas, lai neaizmirstās. Kaut kad varbūt noderēs.

Šodien skatījāmies "Ezera sonāti", taču grāmatu joprojām neesmu beigusi lasīt, kas nav forši, jo tagad filma pasaka priekšā notikumus. Pagaidām filmas beigas atceros un ceru, ka recenzija tomēr nebūs jāraksta. Galīgi negribētos.

Es zinu, ko darīšu 2061.gada 28.jūlijā. Tas ir jau sarunāts. Un tu? Es iešu skatīties Haleja komētu. Heila-Bopa komēta gan ir iespaidīgāka, taču to nākamo reizi varēs novērot ap 3000.gadu. :D 
Citreiz astronomijās runājam par Imantu Kalniņu, Ringo Stāru vai Braienu Meju. Teju saldais ēdiens.

Marks Tvens reiz rakstījis savā biogrāfijā: "Es atnācu ar Haleja komētu 1835. gadā. Tā atkal ieradīsies nākošgad (1910.g.) un es domāju doties ar to prom." Lai viss šķistu aizraujošāks piebildīšu, ka Tvens piedzima 1835. gadā divas nedēļas pēc komētas perihēlija, taču nomira 1910.gadā, dienu pēc tam, kad komēta šķērsoja perihēliju.