120 zoles partijas/ Twist and shout
Nav pamats domāt vai cerēt, ka šī pases bilde būs labāka par iepriekšējo. Ne velti esmu piedalījusies "sacensībās" par briesmīgāko pases bildi un nereti arī uzvarējusi šajās lieliskajās sacensībiņās. Robežu kontrolēs, cik nu man nedaudzas reizes ir bijusi tāda vajadzība, jau tā uz mani ilgi skatās.
Bildēja un ņema nospiedumus man divas reizes, jo pirmajā uzkārās dators mirklī, kad jau parakstījos. Anyway, no trim bildēm tikai vienā neizskatījos, ka gatavojos aizmigt tajā krēslā.

Šodien visu dienu ņemos ar programmēšanu, bet gudra tā arī netieku. Kaut kāds vājprāts.
Bet pievēršoties patīkamākām tēmām - zoles nakts turnīrs, protams, ka biju! 120 partijas, 6 kārtas, jeb citiem vārdiem sakot kā ap vienpadsmitiem vakarā sākām, tā bez ceturkšņa septiņos tikai izgāju no LU galvenās ēkas. Uzzinot to, ka nekas cits, neskaitot kāršu spēli, nav paredzēts, galvā, protams, iešāvās doma, ka jālaižās prom, jo 6 stundas no vietas spēlēt kārtis? Get real! Paliku un tā arī neiazšmaucu prom. Cilvēki bija daudz, pazīstami un pilnīgi sveši.
Mans personīgais rekords: 20 partiju kārtu noslēgt ar rezultātu +57.
Man ļoooti patika tā background mūzika, jo visu vakaru bija sajūta, ka tā ir mana pleiliste, atskaitot to momentu, kad kāds uzlika Placebo visu albumu, kuram dungāt vairs līdzi nedungāju, kā to darīju praktiski visām iepriekšējām dziesmām. Hah, smieklīgi jauks bija mirkis, kad skanēja "Yesterday", sēdēju pie galda, dalītājs būdams, un gaidīju, kad šie izspēlēs partiju, dziedāju līdzi dziesmai un ar acīm skrēju pār telpu, kad pavisam netīši saskatījos ar pa diagonāli sēdošo Uģi, kurš arī nodarbojās ar tieši tādu pašu dziedāšanu līdzi. Nu, nevaru es atturēties no šāda niķa.

Un beigās tiku pat kādā trīsdesmitniekā pavism droši. Pēdējās kārtas laikā dabūju energy drink, kuram beidzies derīguma termiņš, bet tas bija par brīvu velti, tā kā terminš top sekundārs studentam. Un un un tad laikam pirmo reizi jutos tāda enerģizēta, tikai nezinu, vai tas bija no tā veselības bojātāja vai arī jutos pacilāta par beigušos zoles turnīru. Tik ļoti gribējās enerģiju atstāt kaut kur nebūt, taču tā kā bija jau setpiņi no rīta, visi bāri arī jau būtu ciet un vēl ne vaļā.

Twist and shout ir tik...ak, dziesma. Citējot Aneti - man liekās es zinu, ar kuru dziesmu šoreiz varēsi visiem besīt pirmdien! Teju visu vakaru dungoju pie sevis un joprojām turpinu to darīt. Tā dungoju, ka pat viens puisis, ar kuru spēlējām zoli, arī sāka dziedāt, hah. Un, starpcitu, Čehols būs mūsu Ziemassvētku ballē. ^^ Un gribu vēl zoles turnīrus.