Kopu kopu kopa - mans jaunais termins
Tā, beidzot esmu mājās un paēdusi. Jāsaka, ka Viņi vispār nedomā par studentiem - laiks ēšanai nav paredzēts. Turklāt pirms dažām minūtēm no brāļa draudzenes uzzināju, ka citās fakultātes starpbrīdis ir 30min, nevis mūsu 20. Kā astoņos trīsdesmit celies, tā velies visu dienu. Kā teicu saviem kursabiedriem - es gribu kā kāmītis kaut ko grauzt, man gribās arī ēst šad un tad. Lai vai kā, laiks šādām izklaidēm nebija un piecos vakarā savācāmies pāris cilvēki, aizgājām uz kopmītnēm apēst Baldonē nopelnīto arbūzu un vafeļu kūku. Uzreiz sajutos kā students naudas trūkumā.  Bet vispār cepums Mārtiņam, kurš trīs (!) dienas kojās (!!) ar zobiem un nagiem nosargāja arbūzu.

Dejošanā mans zilums uz kājas locītavas no Baldones rāpšanās pa trosēm tika atzinīgi novērtēts, jo tas ir sirds formā (zilumaina sirds, forši), taču man bija jārāpo pa tām trosēm, it sevišķi, ja pasaka, ka neviena meitene to nevar izdarīt. Tad es daru visu, lai pierādītu pretējo. Un praktiski tā ir daudzās dzīves situācijās. Turklāt, es vājprātā gribēju to Ļeņingradu dabūt.

Par kursa vecāko pieteicās kāda meitene, kura, kā izrādās, laikam pat latviski neprot, un es viņu šodien redzēju pirmo reizi vispār. Nu, tāda... nemāna viņa. Tad nu radās ideja gāzt mūsu vecāko. Man tiktu uzgrūsti visādi darbiņi, savukārt mans idejas biedrs pieteicās būt mans balsts un cīnīties par makbakiem, ja būs nepieciešams. :) Dzīvosim, redzēsim.
Oh, yeah + mācību literatūra galvenokārt pieejama krievu un vācu valodās, yes!