frankly,
Ai, nu. Es nemaz vairs nebrīnos, ka Tev draugi kļūst arvien nedaudzāk un nedaudzāk. Labi, es brīnos, taču to es daru par ko citu. Vakardien, vienu dienu pirms eksāmena, es norunājos gandrīz divas stundas ilgāk, kā plānoju, tikai tādēļ, ka par svarīgāku uzskatīju cilvēkus, runāšanos, mācīšanu, uztraukšanos un arī neizbēgamo moralizēšanu. Varbūt nav nemaz tā, ka tu esi tas, kurš norobežojās un attālinās no citiem, bet gan otrādi, mm? Piedod, bet sevī tomēr nesaskatu sasodītas gremdējošās rakstura īpašības, tieksmes, and whatelsenot. Vari mēģināt dot (patiesu) ziņu, kad tiešām izdomā, ka vajag. Un kopiju vari kaut pa pastu nosūtīt. Adresi zini, šķiet. Saproti mani vai nē, bet es tikai dusmojos.