Esmu vēl nenogatavojies, bet jau sabojājies auglis, šajā lieliskajā – dažādu augļu un dārzeņu pārpildītajā – dārzā, ko sauc par dzīvi. Pie tam, esmu nonācis kastē, atšķirtībā no pārējiem – daudz maz skaistiem un lietojamiem augļiem un dārzeņiem. Tādējādi atrodos daudz šaurākā telpā, kas būtiski ierobežo manas dzīves perspektīvas. Atrodoties šādā dzīves izkārtojumā arī nākotnes iespējas nešķiet pārāk spožas. Patiesībā par tādām domāt ir tas pats, kas sapņot.