Piedodiet, ja sarūgtināju Jūs. Es izteicos nepietiekami skaidri. Tajā brīdī, melanholisku apsvērumu dēļ, es nevarēju dot Jums pozitīvus paskaidrojumus tam, kāpēc priekš manis, atteikumam pievienot kādu saviem draugiem, ir kāds savs iemesls, varētu pat teikt: jēga. Tāpēc es atbildēju, ka padomāšu. Un nebijis bažu par to, ka klusumu no manas puses Jūs varētu pārprast, es labāk nebūtu rakstījis vispār neko. Lai nu kā, te būs divi galvenie iemesli, kuri cerams izskaidros to jēgu, kāpēc es nebiju (un joprojām neesmu) gatavs sniegt Jums roku - kā pati izteicāties.
Vispirms, es savu draugu listi paturu tukšu dēļ tā, lai nezaudētu, manuprāt, ļoti konceptuāli zīmīgo uzrakstu: "Draugi: Nav neviena", kāds lasāms 'par mani/info' lapā, tad ja nav pievienots neviens draugs. Tas, protams, nebūt nenozīmē, ka es neielūkojos dažreiz citu žurnālos. Pa retam jau pārbaudu - vai kādā pazīstamā žurnālā nav kas, ko palasīt. Un te mēs nonākam pie otrā, galvenā iemesla. Līdz ar to, ka neizjūtu īpašu nepieciešamību pēc, žurnālā pieejamās, 'friends page' lapas iespējas, jo īpaši daudz ar "cibošanos" es nenodarbojos un potenciālo draugu loks nav īpaši liels, piedevām, kā jau minēju: uzraksts, kas liecina par draugu neesamības konceptu - man ir pietiekami svarīgs, tad es uzskatu par ērtāku saglabāt man vēlamu personu žurnālus sava interneta pārlūkprogrammas favoritos, tādējādi nevienam īpaši nepaužot savu interesi un/vai neapzināti (?) neuzspiežot kādas savstarpējo attiecību saistības. Tas arī viss.
Būšu pateicīgs, ja pieņemsiet šo manu, varbūt, nelielo dīvainību un sapratīsiet, ka patiesībā nebūt nenoraidu Jūs.