Mana seja kā
Maska sirdij priekšā
Ne vairs mīlestība
Ne inde draud
Vai dziļi sirdī
Asaras kas daudz
Vientuļu - mani
Tās neskar vairs
Pret paša gribu
Veidojies šis lāsts
Kur sapņu priekos vien
Spēju būt es glābts
Un siluetu tukšumā
Kur nolemts daudz
Dzīvot man būs
Iztēlē vien ļauts