restart ([info]restart) rakstīja,
@ 2017-08-13 10:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Rokādes
Bērnībā mana mīļākā krāsa bija dzeltena. Tāda saulaina, skaista un priecīga. Nepatika sarkanā.

Agrajos pusaudža gados man ļoti patika melnā krāsa un pavisam nepatika baltā. Likās, ka būtu baigi forši staigāt tikai melnās drēbes. Melns man šķita noslēpumains un mazliet biedējošs.

Beidzamajos pusaudža gados mani ļoti uzrunāja sarkanās krāsas spēks. Man šķita, ka tā sasaucās ar tā laika mani - mazliet neapdomīgu, impulsīvu un viegli eksplozīvu.

Pēdējās divas dienas esmu pavadījis ar pindzeli un rullīti rokās, krāsojot lodžiju savā pēdējo, nez, 5-10 gadu iecienītākajā - baltajā krāsā. Mani uzrunā tās vēsums un elegance. Es varētu bezmaz visu dzīvokli nokrāsot baltu. Dzīvesbiedrenei pret to ir zināmas pretenzijas, bet dzīvojamajā istabā baltās krāsas klātbūtne ir ļoti manāma. Par lodžijas krāsu arī viņai bija iebildumi, bet kā man reiz viena draudzene teica - tu vienkārši paņem un nokrāso.

Pirmo reizi dominējošu balto krāsu istabā redzēju pirms daudziem gadiem ciemos, kur draudzenes istaba bija izkrāsota melnbalta. Man tas šķita skaisti. Un vēl jau Lenona Imagine.

Nez, vai uz vecumu nemetīšos visu krāsot brūnā krāsā, jo šobrīd tā būtu pati pēdējā mana izvēle.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]imago_dei
2017-08-13 17:58 (saite)
mjā, 'vecums nenāk viens' - var gadīties, ka metīsies tomēr visu brūnināt.

kad melnbaltajai istabai toreiz krāsoju melnu palodzi, man kļuva mazliet nelabi - ne no krāsas smakas, bet no tā melnuma, jo tas, kā izrādās, ir diezgan ietekmīgs.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?