Saskaņā ar literārās valodas normu noteikto lietojumu un kā jau saprotam pēc pavisam vienkāršas loģikas — apstākļa vārds «citādi» izsaka, ka kaut kas notiek vai pastāv citā veidā (atšķirīgi) («cits» + adverba izskaņa «-ādi»). Piemēram: «A izskatās citādi nekā B». Tāda sēmantika ir arī īpašības vārdam «citāds» — piemēram: «X ir šāds, bet Y ir citāds».

Diemžēl tā vietā itin bieži lieto «savādāk, savādāks». Pat šāds vārds, kura uzbūve taču ir pareiza un kurš nav pat nelatvisks, var izrādīties nevārds, kas piesārņo mūsdienu latviešu valodu — tad, ja to lieto nepareizā nozīmē. Līdzīgi jau ir noticis ar vārdiem «ekselence», «saīsināt [darbiniekus]», «uzrunājošs», «pa lielam», «uzstādījumi», «centrs».

Lietotāja Mazeltov, mīzeltu jeb Laima Miziņa, pavēlu tev turpmāk ņemt vērā šo, citādi tu izskaties pēc dalbajoba svārkos un kedās, kuru perorāli nepietiekami apmierina latgaliski šļupstošs bojfrends no Ludzas:

1. skaidras izteiksmes labad lietot literāro formu «citādi»;

2. senāka perioda izteiksmes atveidošanai lietot «savādāki» (ja gribat izklausīties savādāki, bet, tā kā to var uztvert gan citādības (atšķirīguma no kaut kā), gan neparastuma nozīmē, rodas iespēja tikt pārprastam!); «savādāk», «citādāk», «savādāks», «citādāks» ir salīdzināmās pakāpes formas, kas nav gluži nelikumīgas, tomēr būtu jālieto tikai attiecīgos (retākos) gadījumos, piemēram, «Jancis ir savāds, bet Brencis ir vēl savādāks»; «Brencis uzvedas citādi nekā Jancis, bet Pēcis vēl daudz citādāk [resp., vēl vairāk atšķiŗas no Janča, ir vēl atšķirīgāks]».

3. Nelietot «citādāk» un «savādāk», kur pilnīgi pietiek ar «citādi» (jeb atšķirīgi) un «savādi» (jeb dīvaini).