DUSMAS.
Ej un attīsties zem balkona!
Brīžiem tā vien gribas kliegt. Kur rodas tas nožēlojamais sabidrības slānis, kas savā dzīvē nav redzējuši vairāk par cigaretēm, direktora kabinetu un savām mājām?
Ak diess. Kad vienreiz šādiem bezsmadzeņu radījumiem atnāks apgaisība un viņi sapratīs, ka CILVĒKI IR DAŽĀDI? Un, ka neviens nav jādiskriminē tikai tāpēc, ka cilvēks valkā bikses ar šauriem galiem un reizēm uz sejas uzklāj tonālo.

Aijj. Mans labākais draugs - nu nav gluži tāds kā citi. To neviens nezina un nevienam tas nav jāzina. Bet nojauš.
Pareizi! Cilvēks jau nav jāiepazīst. Par būtību spriežam pēc biksēm un naudas maka.