readme.txt

Vai jums ir veca sadzīves tehnika, kuras izcelsmi neatceras pat jūsu vecmāmiņa? Tad tūdaļ metiet to ārā un iegādājieties jaunu.
Lūk, kādēļ.
Vakar sēdēju mājās (tajās jaunajās, kurās taisos pārvākties ar visām pekelēm pēc nedēļas), mēģināju saņemties kaut ko sākt mācīties. It kā gaisā var just tādu kā nelielu deguma smaku. Kaut kā neapķēros, ka vajadzētu iet noskaidrot, kas ir smakas avots un vispār nelikos ne zinis. Maz pamazām smaka sāka kļūt arvien intesīvāka, kad visbeidzot istabā ienāca dzīvokļa saimniece un paziņoja, ka deg ledusskapis. Tā vienkārši paziņoja, it kā būtu pasniegtas vakariņas. Uz manu jautājumu: KĀ - DEG?!, viņa atbildēja: nu tā deg - zilās liesmās. Un līdz ar šo īso dialogu, manu istabu piepildīja dūmu mākonis un drausmīga degošas plastmasas smaka. Dzīvokļa saimniece teica, ka esot izsaukusi ugunsdzēsējus un ka viņi tūlīt būšot. Tā kā pirms pusotra gada dega gandrīz blakus mājas dzīvoklis, no kura izleca vesela ģimene, kas dzīvoja 8. stāvā, mani pārņēma mērena panika. Pirmā un vienīgā doma - ātrāk ārā, kamēr vēl ir kaut cik palikušas sajēgas paliekas par to, kas notiek. Ārdurvis bija dūmos tītas, taču nekādu problēmu atrast nebija, jē. Izskrēju ārā zeķēs, jo, protams, neiedomājos, ka vajadzētu tagad meklēt kaut kur savas kedas. Āra patrinos, nodomāju - nē, tur tak manas mantas vēl ir. Ieskrēju atpakaļ kāpņutelpā, a tur viss ar tiem briesmīgajiem dūmiem un plastmasas smaku līdz pat 5. stāvam pilns. Istabā, tumsā aši uztaustīju kompi, somu un bikses, ko pielikt priekšā mutei kā respiratoru :D. Atkal bizoju ārā, lai gaidītu ugunsdzēsējus. Tikmēr dzīvokļa saimniece stāvēja kaut kur kāpņutelpā un nekādi negribēja iet ārā svaigā gaisā. Kad beidzot atbrauca ugunsdzēsēji, apkārtējie kaimiņi jau bija savākušies un izrādīja ļoti dzīvu interesi par notiekošo, heheh. Liesma tika apdzēsta, dzīvokļa saimniecei sadoti nomierinošie līdzekļi un tā. Vārdusakot, virtuve, kas ir ap 6 kvadrātmetri visa nokvēpusi, koka skapja sāns, pie kura bija ledusskapis viss pārogļojies, logu stikli no karstuma ieplaisājuši, tvaika atsūcējam sakusušas pogas un vēl visādas ekstras. Brīnums, ka aizskari nebija sākuši degt, tad vispār visam būtu virtuvē psc. Vārdusakot, materiālie zaudējumi diezgan pamatīgi. Kad tika, tāteikt, lokalizēts ugunsgrēks un dūmi izklīdināti, secinājums bija viens - tas varēja tikpat labi notikt arī pēc stundām 4 vai 5, kad mēs visi trīs jauki čučētu un nemaz nepamanītu, kā mēs lēnā garā saindējamies ar CO2 un atstiepjam zandales. Un ja neviens nebūtu bijis mājās, viss būtu nodedzis naher, jo dzīvoklī ir koka grīda, durvis, tapetes - viss vajadzīgais, lai ugunsgrēks neapdzistu. Pēc tam ieradās policijas pārstāvji, kas paņēma liecību un parakstu, ka netiks ierosināta krimināllieta un ka ne pret vienu pretenziju nav. Tas pats ments arī teica, ka tagad ugunsdzēsēju topa augšgalā atrodas tieši izsaukumi, kas saistīti ar vecas tehnikas degšanu, jo kaut kas saiet uz īso, tad vēl nezin kas.
Vot tādi man vakar piedzīvojumi. Kā saka - viss ir labs, kas (daudzmaz) labi beidzas.