cik gan jautri...
Sarūgtinājumu akcija turpinās, sakarā ar to ka esmu aizmirsis aizčāpot pie ārsta un izņemt slimības lapu, tad grāmatvede man atteicās izmaksāt algu līdz tam brīdim kad es viņai būšu to nolāpīto slimības lapu atstiepis... feini, vai ne?
Un ko man tas dos kad es atkal zvanīšu parādniekiem un dīkšu pēc savas nopelnītās naudiņas, vairāk jau par tukšiem solījumiem atkal nedabūšu...
vispār interesants sākums gadam ne ar ko neatšķiras no citas gada daļas...

fu kā man riebjas gausties, bet te jau tā drīkst, vismaz man tā liekas, šī taču ir dienasgrāmata kurai uzticēt notikumus un emocijas, jeb varbūt tā ir tāda pati kā iekšējā bals, tai jau nevar ļaut gausties, bet nu kāda starpība, kreņķis palie kreņķis PUNKTS

P.S. Eņģeļu pilsētā atkal stiprs, brāzmains vējš...