shit
es nezināju, ka tas būs tik.. tik tracinoši uzmācoši. Pati sev es jautāju, kā es nonācu jau ATKAL tādā situācijā. Bļeģ, viņam ir meitene, viņš dzīvo Dānijā-Zviedrijā-Beļģijā un lūk - es viņu gribu.

Bet vai tas nav tas stāsts, kad man vajag, jo nevar? ^%&^&^%&&^%#$^^%^^#$@$#@#$@ tā es šobrīd jūtos, tieši tā.

Zinu, ka viņu satikšu pēc 2 mēnešiem. Un kam es vēl Rīgā esmu rādījusi savas mīļākās vietas naktī lietū, skūpstījusies vārtrūmē un sadzērusies tā, ka nevar aiziet uz nākamās dienas semināru. Un tad vēl Kauņa - nu kad es tā esmu darījusi? yolo

man gribās turpinājumu, gribās runāties līdz rītam, gribās tās brūnās acis. atkal jau.