Nezinu, kādēļ, bet sagribējās uztaisīt blogu, pakratīt domas un tādā garā.

Pagājušajās brīvdienās ar Mārci sēdējām uz balkona, dzērām tēta taisītu mojito un runājām par dzīvi. Tā vienkārši, protams, ka neko jaunu neizspriedām, galvā tās pašas lietas, kas neliek mieru.
Piemēram, braukt vai nebraukt ERASMUSā, ko darīt, kad Mārtiņš atgriezīsies no ASV augusta beigās un vēl.
Bet vispār es esmu laimīga. Laikam precēšos ar darbu (šī nav tā laimes atslēga).

Šobrīd rakstu projekta pieteikumu kaut kādai valsts aģentūrai. Pareizāk sakot, laboju. Riebjas, ka cilvēki nemāk lietas darīt normāli (lasīt - kvalitatīvi).