nakts
Dzīvi stāsti ir patiesi. Tāpat kā cilvēki.

Pagājšnakt ar Helgu pirms viņas aizbraukšanas izgājām pilsētā uzņemt pāris foto viņas mājasdarbam. Uzdevums bija bildēt pilsētu naktī. Tad kādēļ ne? Uzņēmām bildes, bija sasodīti auksti, lēnām, ejot atpakaļ uz māju pusi, iedomājāmies, ka jāieiet kādā bārā. Naudas nav līdzi, ir tikai fotoaparāts, latviešu un islandiešu angļu akcenti. Izdomājām, ka mēs varētu būt dokumentālas filmas veidotājas un devāmies dzīvē.
HHC bija tukšs, iegājām blakus Alā, uzreiz ar mums sāka sarunu 3 čaļi, kuri aicināja apsēsties pie galda ar viņiem. Tā kā vakara moods bija "runājam ar cilvēkiem un baudām dzīvi", apsēdāmies. Pēc pāris minūtēm tapa skaidrs, ka čaļi ir dūšī lohi, ar kuriem sarunāties negribās. Helga vēl pāris vārdus pārmina, es sāku bakstīt telefonu, skatīties, kā divi jaunieši, starpcitu, šķiet, viens studēja kādreiz RSU, dejo kaut ko līdzīgu tautas dejām. Vienā brīdī piecēlos un aizgāju, Helga sekoja. Aizgājām uz mazo istabu, patrinšķinājām klavieres, pabildējām gaismas un puzurus uz griestiem un devāmies tālāk.

Pa ceļam (īsti nebija mērķa, kur iet, vienkārši gājām) satikām latviešu puisi, kurš teica, lai ejam ar viņu. Emm, protams, neesam stulbas, negājām, bet parunāties gan nav iebildumu. Izrādās, viņš mācēja dažus vārdus islandiešu valodā. Kas var būt labāk kā būt no 300 000 iedzīvotāju valsts un ārvalstīs satikt kādu, kas a) nav tavas nacionalitātes un b) runā tavā valodā. Skaisti.

Iegājām Puta Madre bārā, kur vaļā bija tikai kafejnīca augšējā stāvā. Uzreiz ar mums sāka runāt nīderlandiešu pāris - sieviete, kā pēc tam noskaidrojām 43 gadus veca, un vīrietis - uz 37. Nadja un viņa vārdu neatceros. Razs? Varbūt nē, nav svarīgi.
Nadja nākot pa pusei no Āfrikas, vecāki bija nomadi, arī vecvecāki. Un tad ebreju vecmamma, kuras gudrības par vīriešiem viņa stāstīja vairākkārt.
Viņa bija 2008. gadā iesūdzējusi savu priekšnieku, strādājot lielā apdrošināšanas kompānijā, par seksuālu uzmākšanos un rasismu, uzvarējusi tiesā un līdz pat pensijas vecumam katru mēnesi saņem vairāk kā 4 k eiro.
Pirmais īstais orgasms viņai esot bijis 38 gados ar šī brīža vīru, ar ko audzina bērnu. Jo ir mīlestība - tā viņa teica. Garīgā saikne. Par attiecībām runājām daudz, labi, viņa runāja, brīžiem man un Helgai uzdodot jautājumus. Nevaru visam piekrist, galvenā doma bija - esi vēsa, citādi vīrietim neinteresēsi. Tā ir?
Mana pieredze rāda, ka ledus karaliene no manis sanāk lieliska, bet attiecības sūdīgas. Nezinu.
Pēc 3,5 h bārā ar šiem cilvēkiem devāmies paēst uz Deli snack. Satikām jauniešus no Jumpravas, kas pazīst Sandi un Arti un pazina Liju. Konstatējot, ka man Lija bija tuvs cilvēks, iestājās sērīgs klusums uz brīdi. Dzīve turpinās.
Spēlējām futbolu, ēdām picu un pļāpājām. Puiši uzņēma vismaz 20 selfijus, laikam liels notikums, divas nedaudz iereibušas meitenes Deli snackā runā angsliki, viena ir bijusi Jumpravā, un tā brīža sajūta ir visai "deliberating".
Liktenis ir interesants. Puisis man pajautāja telefona numuru, iedevu pareizu (!), viņš zvanīja, bet nevarēja sazvanīt. Life is life.

Aizgājām pēc tam mājās, sagaidījām viņas laiku, kad jābrauc uz lidostu, runājām par attiecībām, to, ka jābūt siltumam. Jā.
Aizgāju gulēt.