nu luuk...
Ari pienakusi tresdiena. rosigs rits, kas pargaja patikamas pusdienas, kas savukart pargaja zinama miega stadija.
Vel arvien esmu nikns uz prieksnieci, un trakakais ka saprotu, ka pie visa vainijams esmu tikai es pats.
pavasara elpu juutu caur skirbinu logaa, un domaju tikai par to ka sedisos mugura savam motociklam, un ka viss notiksies...
Sodien dodas uz zviedriju cinities par medalju, mans kolegis un kaujasbiedrs, bruno, ceru ka vinam veiksies un ari atputa bus briniskiga. Cik daudz man apkart lielisku cilveku, bet neviena neliesa kuru vainot savas kludas un problemas.