Baac
pienakusi ceturtdiena.
priekos dienas paiet vienmer atrak, ka bedaas, bet tas jebkura gadijuma nav taisniba no materiala viedoklja.
gatavojoties lielajiem shaushanas svetkiem, saku saprast, ka man pietrukst cilveka blakus, jo ari pec visam fiziski smagajam treninju dienam, vakara ir velme, ar kadu kopigi kautk pakluseet, un dzirdet nakti vinja elpu.
nja. laikam vecums ir klatu, un es driz nobriedisu kartejai gjimenes ostas apmeklejuma tuurei.
kautka sviestaini, un piedienigi sviesta cibai, ir tas, ka loksausana es slepos pats no sevis.
mociju sevi fiziski, lai nebutu speka sevi mocit garigi. sakuma tas bija viegli, bet tagad laikam iegustot nelielu fizisku rudijumu atkal paradas iespeja domat par visadiem niekiem... pirms aizmigsanas paspeu izdomat sevi kartigu 3 sejumu filosofisku apcerejumu par savu dzivi.
sen nav pieliets muulis, un visi megjinajumi to izdarit izgazas, pie nevelesanas piedzerties.
stulbi kautka. skaidraa saproti, ka japiedzeras un esi tam gatavs, kad iedzer, saproti, ka negribi dzert.
luk tads sviests vai margarins man tagad ieviesies un aktivi vairojas/