putna akvārijs
Cik nu atcerējos, ka cilvēki vismaz vokālie pedagogi mani ir iegrozījuši tādā mūzikas būrītī, no kura ir gruti izsprukt, un ja cenšas tad kaķis paplūkās tavu vēderiņu vai arī tu apdedzināsies no brīvības.
Izvēleis vai nu jazz vai pop, bet nekad tu nedziedāsi kaut ko alternatīvāku...
Vai arī tev būtu lieliska iespēja mačīties klasisko akad'misko dziedāšanu...
Laikam atkal esmu nonākusi pretrunā ar savu dabas ceļu, vinkārši domāju, damn gribētos, bet man ir prieks, ka savā mūzikas dzīvē esmu gājusi roku rokā ar daudziem vokālajiem pedagogiem skolotājiem un skolmeistariem, smaidu izraisi viens citēju,izvēlie žanru un lien ietekmīgjiem tuvāk dibenam, lai tevi sadzird...
Nja, mana grēksūdze beidzot tuvojas galam, bet laikam jau jānožēlo, ka esmu palaidusi lieliskas iespējas garām, lai mani pamanītu, kaut kas vairāk par mūzikas skolas telpām...
Bet arī piedaloties konkursos esmu sapratusi, kas ir garām, un spēlējot ar cilvēkiem kopā, veidojot mūzikālo radīšanu ar dažādu ideju uzspiešanas vokālam, labāk ir pacelties un to upurēt, jo nevar taču strādāt, ja tevi smacē nost, protma sakari, bet es vēlos darīt, jo es zinu, kas manī ir apslēpts un ko es gribu parādīt tālāk...
Gan jau izdosies, gan :)