Un pašu tā kaitina, tā kaitina... Nu tad, kad gribas visu tik ātri un uzreiz. Viens randiņš, otrs randiņs un gribas jau dzīvot kopā. Bet gribas, lai izdotos. Gribas atdoties emocionāli. Gribas sajust, ka tas otrs arī atdodas emocionāli. Fiziskais jau bija. Un bija TIK labi! Tā jocīgi, bet gribētos pat apprecēties.
Tā vien gribas izbļaut skaļi: "Lūdzu pārkod manu skarbo čaulu!"