Parasti uzskatu sevi par viegli pielāgojamu pārmaiņām, taču šorīt, kāpjot tramvajā un ieraugot skaistos, dzeltenos, attapos, ka roka ieslīdējusi jakas kabatā un meklē mēnešbiļeti, ko kādam parādīt... Un vēl tas tukšais, vientuļais konduktora krēsls.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: