rediisa

10:11am: fizkuļtprivet

no jaunā gada sākšu tievēt. es jau pagāšgad arī sāku, bet karstā vasara iztraucēja. tagad sākšu vēlreiz. es pat jaunas kedas nopirku. ar lunkanāku zoli. tādās varbūt pat uz ajerōbiku saņemšos aiziet. vecajām zole kā dēlis. ierobežo kustības, saproties.

4:52pm: tralalalalā lā lala lā

oh, cepuri, cepuri pavisam biju aizmirsusi uzlikt!

tā, darīts.

11:09am: last minute gift

man bija grandiozs plāns izgatavot māsai dāvanu. protams, ka es apmēram mēnesi pusotru vienkārši priecājos par savu grandiozo plānu un sapņoju par to, kā es to taisīšu un kā māsa priecāsies. tā gāja laiks un pienāca aizvakardiena, kad devos uz veikalu iegādāties spiedpogas, jo tik daudz beidzot biju izdomājusi, ka tur baigi labi derētu spiedpogas. neko vairāk par savu plānu nezināju. tikai to, ka to vajadzēs kaukā sastiprināt un darīsim mēs to ar spiedpogām. apmēram šādām.

lai ievietotu aitemā spiedpogu, vajag āmuru. protams, ka savu mazo daiļo ārmuriņu atrast nevarēju. pārvākšanās procesā tas bija pazudis. es gan ļoti skaidri atcerējos, kur tas atradās vecajā dzīvoklī. bet tas neko daudz nepalīdzēja to atrast jaunajā. pamēģināju saspiest spiedpogu tāpat. nespiedās. domāju, tas tāpēc, ka nav sadauzītas ar āmuru. labs ir, sagādās kaukādu brutāli vīrišķu galīgi neskaistu āmuru uz nākamo dienu.

vakardien, tikusi pie galīgi neskaistā āmura, ar nepacietību gaidīju vakaru, kad varēšu daudzīt spiedpogas. sadauzīt ta sadauzīju tā spogas pa vietām, bet saspiest jau tās vienalga nevarēja! HĀ HĀ, gardi smējās ķīnieši otrā pasaules galā.

ķēros pie plāna divi un sāku šūdināt klāt spiedpogas parastās. apmēram šādas. visu vakaru mēli zobos iekodusi cītīgi šūdināju. tad izrādijās, ka esmu sajaukusi pārus un TĀ detaļa neturas iekš ŠITĀS. un ej nu atrodi, kur ir TĀS oriģinālais pāris. HĀ, HĀ, ķīnieši turpināja smieties.

nē, es vairs neticu iespējai tikt pie dāvanas pēdējā brīdī. nekas, nekādas smīkņāšanas, nekas, pilnīgi nekas mani vairs neatturēs sākt gatavot zē-svētku dāvanas augustā.

5:56pm: spalvu pavēlniece
ja māsa turpinās iesaistīt mani savos galvas aksesuāru projektos, es beigās varbūt tomēr piepildīšu savu sapni un kļūšu par filmu kostīmu māgslenieci. nu, indiāņu filmu pavisam noteikti. nupat briest megaprojekts. ja man izdosies to realizēt, tas reāli būs jau nākamais līmenis. aim sō eksaited!

11:56am: shoeings

( puiki šito skatās paši uz savu atbildību )

5:16pm: viss
ļoti nepatīk man divas pēdējās atvaļinājuma dienas. pārņem neizskaidrojams satraukums.

7:35pm: aksesuār
heh, viena no manām indiāņu rotām ietrāpijusi delfos. nēnu, nav jau ar saraknu bultu pievilkts klāt, ka šito rediiss izgatavojis pats savām ķepiņām, bet enīvej baisi kolosāli.

12:42am: e?
sēžu, tātad, vakar mājās, vēroju diskaverī burlaku kanālu, rūcinu šujmašīnu. pēkšņi zvans, sak, rediis, tu visu zini, saki, kas notiek. idille sabrūk, rokas sāk trīcēt, nokavēju galveno brīdi, kurā tiek paziņots, kurš bija vainīgais. tad man izstāsta, kāpēc tāds jautājums. sāku kasīt pakausi, sak, eeee, neko nezinu, man te idille BIJA. sadrūvējos un gāju skatīties panorāmu. sabojāts vakars.
šodien ieslēdzu cibu. domāju, palasīšos, ko tad īsti biju (un būtu, ja ne tas zvans) palaidusi garām. un ko es redzu? neviena sakarīga ieraksta! nekādas cepšanās, nekāda sašutuma. cik neinteresanti.

9:01pm: šū šopings
man tagad ir kurpes ar pusotra cm platformu un 11 cm papēdi (nezinu, platforma skaitās vai neskaitās iekš papēža augstuma?). brīnumainā kārtā veikalā, ko ieteica f, tiešām atradās ideālās kurpes, kas turklāt arī derēja.

9:53pm: vakara pasaciņa
izrādās, ka ir ļaudis, kas sabāž okeānos mikrofonus un tad klausās, kas ierakstījies. tas ir vēl krutāk par spoku balsu ierakstīšanu. jo ierakstot spoku balsis, ir skaidrs, ka tur runā spoki. bet kas izdveš skaņas okeānā? vaļi - tas ir pārāk vienkārši. stāsta, ka šis esot ierakstīts apmēram tajā vietā, ko savā daiļradē esot aprakstijis lavkrafts. juhū, ktulhu eksistences pierādījums! lai gan mans favorīts ir šis. izklausās pēc vukija.

3:15pm: bukings

sasodītais grāmatu veikaliņš! es ta biju cerējusi, ka uz zē svētkiem šie cenas nolaidīs un es varēšu grābt riekšavām grāmatas pa 4 eiro gabalā. a figu. tieši pacēluši. nu, paši vainīgi. tagad vairāku grāmatu vietā nopirku vienu. māsai par franču valodu. ceru, ka būs izglītojoša. pārējās - viegla rakstura krimi - atliku uz vēlāku laiku. labi, ka gorgona sniedza palīdzīgu roku un apgādāja mani ar zē svētku šausmenītēm. būšu dzīvotāja. man gan vel palika pēdējā kosmosa odisejas grāmata neizlasīta, bet šajā gadalaikā galīgi nevelk uz kaut ko tik tālu un aukstu kā kosmoss. gribas ko piezemētāku, tā teikt.

4:47pm: pūces žēlabas

šitas baigi krīt uz nerviem. atvelcies, saproties, viss tāds saņurcīts no rīta uz darbu. ibo kā jau parasti naktī no svētdienas uz pirmdienu gulēts ir maz. nu, tas ir, pūce pa brīvdienām jau paspējusi pamainīt diennakts aktīvo periodu uz nakti. tāpēc 7dienas vakarā nevar aizmigt. kas izraisa grūtu piecelšanos 1dienas rītā. sassodīts, man tikai tagad pārgāja miegs! pulksten gandrīz piecos vakarā! agdies, kādas mocības. kas vispār izomājis, ka cīruļu ritms ir tas pareizais, pēc kura tagad visiem jādzīvo? 

laikam nesanāca īpaši sakarīgs vēstījums. nu, vienalga. es ceru, ka šodien pa miegam neesmu kādu smagu podu nogāzusi.

10:09am: pasūtījums

ķīnietis būs aizsūtījis manas fazāna spalvas uz amsterdamu, sassodīts.

neatceros, kas man to stāstīja, ka esot bijusi diskusija ar ķīnieti, ka, sak, vecīt, tu nepareizi aizsūtīji. vajadzēja uz rīgu. amsterdama ir bišku citā valstī. uz ko ķīnietis raustījis plecus - nu, a kas? abas taču ir eiropā, vai ne?

viss jau būtu nieks, ja nebūtu pāris sajūminātas pilsones, kas jau plaukšķina rociņas un gaida, kad rediiss izgatavos viņām indiāņu galvasrotas.

man tomēr labāk patīk, ja vienīgais cilvēks, kas gaida uz mani, esmu es pati.

5:31pm: itogo

es apbrīnoju tos cibiņus, kas regulāri iesaistās fleimos. tas taču ir sasodīti nogurdinoši! pēc tam, kad piespamoju vienu otru žurnālīti, jūtos nopelnījusi došanos mājās. tak vēl pusi stundas jāuzkavējas cehā. bet nu tak savākties kauko konstruktīvu izdarīt jau vairs nevar. akvai

3:21pm: šodieniņa, rītdieniņa, brīvdieniņa

vispār mani gandrīz ar varu piespieda aiziet atvaļinājumā. tā nu es uzrakstīju iesniegumiņu. tagad ( me happy )

2:13pm: šopings

es jau kādu laiku gribu jaunas kurpes. tādas, kas nebūt melnas, nebūtu uz skrienamā papēža un būtu uz nelielas platformas. es, protams, nezinu, cik ilgi es spētu tādās nostaigāt, jo man vienā kājas locītavā ir kaukāds defekts, kas sievietes dzīvi dara pilnīgi nožēlojamu - valkājot augstus papēžus, man sāk sāpēt tik neizturami, ka jāraud. bet es man taaaa gribas cmukas kurpes! vismaz, lai varētu defilēt starp galdu un wc. un kur lai tādas dabuj, kur lai dabuj? te, rīgā. ebajos nē. es veikala plauktā nevaru atrast sev pareizo izmēru. man tiešām nav cerību, ka mācēšu tādu atrast ebajos.

jāiet nopirkt dāvināmā grāmata māsai. vismaz to es māku un varu.

10:46am: kopsavilkums
trīs dienas pavadītas. bišku iedzēru. izmazgāju grīdu un iedzēru vēl. nākamajā dienā sāpēja mugura. aiznākamajā dienā sāpēja galva. rezultātā aiz nespējas un nevēlēšanās nodarbināt sevi ar ko nebūt produktīvu, noskatījos pusotru project runway sezonu un pirmās akzesuāru projekta sērijas. vakar aizgāju gulēt ar domu "agdies, kā negribas iet uz darbu", aizgulējos un šodien piecēlos ar domu "agdies, kā negribas iet uz darbu". man ir aizdomas, ka ir pienācis pēdējais brīdis doties nelielās brīvdienās.

5:00pm: tulkings
eueueueu! a jūs zinājāt, ko nozīmē slavenais "lorem ipsum"? vai arī dzīvojāt maldos, ka tie ir izdomāti vārdi? žigli ejiet apgaismoties!

3:46pm: par bučošanos

nav atbildes, kas tad īsti ir fujpē - ka papā vispār ar kādu bučojās, ka bučojās ar vīrieti vai ka bučojās ar naidīgā klana pārstāvi. lai vai kā, es domāju, ka šo jautājumu vajadzēja pacelt jau tajā brīdī, kad notika bučošanās. citādi tagad sanāk, ka no mums kaut kas ir ticis slēpts. tak spiegi nelietīgi pamanījušies iemūžināt faktu, izgatavojuši lielformāta krāsu foto, ko izkāruši pilsētas ielās. un ģimenei tagad jālokās, jo papā tiekot nostādīts negatīvā gaismā.

izrādās, biju neizlasījusi tādu faktu, ka tas it fotošops.

11:49am: mājsaimniecēm-pērļotājām
es te biju iesākusi skatīties project runway pēdējo sezonu. gribēju iet palūkot fotogrāfijas ar vienas dizaiņeršas matu piegriezumu. netīšām uzzināju, ka viņa arī vinnēs. akvai, tagad man jāskatās, zinot, ka par viņu īkšķi vairs nav jātur. un tad apjukumā par to, kā nu būt, ko darīt, mētājos pa internetiem un atradu mājsaimnieču-pērļotāju šovu. bet pieņemu, ka mūsu stilīgajā valstī tādu nestilīgu pasākumu skatīsies tak nedrīkst. fuj, pē, vai ne?

11:59am: MAS

palasījos , ko pie unpy cibiņi sarunājuši par saviem pirmajiem telefoniem. iegrimu atmiņās un atminējos, ka man ir bijusi nokia 5110, tak nespēju atminēties neko vairāk. rezultātā neesmu īsti pārliecināta, vai tā tiešām bija pirmā. tajā pat laikā es neatceros pārējo telefonu modeļus. zinu tikai, ka viens no tiem nebija nokia. kas liek domāt, ka 5110-tā tomēr bija pirmā, ja jau es pat numuru atceros.

5:16pm: ū, modīgi!
trū fašonistas drošvien jau sen par šito zināja. es tik tagad. pirmais iPada žurnāls. vai vismaz pirmais sieviešu žurnāls, es tā saprotu. cipargalvām jau drošvien sen savi žurķīši ira. es tik domāju, ka smalki būtu Narvītī tādu pirkt. tur, tipa, stends stāv ar štekeri, pieej, ieštepselējies un nolādē jaunāko numuru. a to apstorā pirkt jau nav liela māksla.

3:34pm: kukings

kā jau visa ciba atceras, pagājušajā gadā man izdevās izkausēt šokolādi, piebērt tai piparus un izgatavot mazas piparotas šokolādes pankūciņas. sēņu vīrs izdzīvoja. tāpat ģimenes locekļi un pat kolēģi. savukārt man pašai ļoti ilgu laiku pēc tam vairs negribējās pat skatīties uz šokolādi. nu, lūk. gads ir riņķī un ir laiks iemācīties ko jaunu. tā kā cepeškrāsns man nava, esmu diezgan ierobežota savās iespējās, jo visas receptes ir domātas tikai tiem izredzētajiem, kam ir tāda ekstra kā cepeškrāsns. nu, lūk.

receptē paredzēts saplūkāt tortes pamatni (tā kā savu izcept nevaru, mēģināšu iztikt ar gatavo) un samaisīt ar kaut ko mīklainu un nezināmu, kas saucas cream cheese. tad to visu izvārtīt kausētā šokolādē (hohō, to es jau māku!), uzspraust uz kociņa (nav obligāti) un ielikt ledusskapī uz sacietēšanas procedūru. lūk. kad uzzināšu, kas ir tas cream cheese un vai tas pie mums maz ir dabujams, ķeršos pie lietas un izgatavošu ( bannijus uz kociņa, vot )

3:03pm: šķebeklis

vispār jau man garšo viskas tāds salds un neveselīgs. bet ar tortēm pēdējā laikā man ir izveidojusies tāda kā nesaskaņa. nevaru ēst trekni saldās. nēnu, ēst jau varu, bet pēc tam dikti jāmocās. jāmokās. nu, šķebina, vārdsakot, ka vai traks. un es i kapeju stipru klāt dzēru, i gabalu mazu ēdu. bet nē. vienalga. neatceros, ka jaunībā būtu šādas problēmas bijušas. nnja. būšu spiesta turpmāk atteikties no tamlīdzīgiem izstrādājumiem. zaudēšu savu visēdāja imidžu. ak, vai.

10:54am: vistu kūts strikes again

izdomāju nevardarbīgās pretošanās plančiku. sabļaustīšos ar kollēgu par visādām interesantām lietām, tipa, "oj, klausies, es vakar tik smuku kīvordiņu atradu!" un "fūuuuj, ajakss galīgi nerullē!". kādu stundu diskutēsim par tēmu "vai php ir miris uz neatgriešanos?" a kollēgam ir skaļa balss. i mean it. ļoti SKAĻA.

hahaHĀ!