rediisa

3:31pm: mājsaimnieces

kopš blondā mammīte ir atgriezusies no slimošanas, vistu kūtī, kas man aiz muguras, iestājies saasinājums. nesaprotu, kas viņām. varbūt nocietušās bija. tagad jau kuro dienu dod vaļā. par bērniem, par rotaļlietām, par keksiņiem. klusums ir tikai, kad viena no draudzenītēm aiziet prom. bet tikko atgriežas, tā momentā tiek uzdots kāds īpaši svarīgs jautājums un jaukā saruna var sākties no gala. es vairs nevaru. uzliku ausis, lai gan nemaz negribu nekādus skaņdarbus tagad klausīties.

varētu jau kā skolā. palūgt skolotājam, lai izsēdina. bet es tak esmu pacietīga, ja.

10:58pm: kīno
turpinot par kīno. noskatījos Dream House. tāds Shutter Island un The Others krustojums ar nelielu Secret Window piegaršu. bailīguma koeficients zems. es pat teiktu - nulle. var skatīties, graužot popkornu un skaļi sūcot kōlu.

9:45pm: saldumus vai... ko?
daži ir pārliecināti, ka trick or treat latviski esot nepareizi iztulkots. nevis "saldumus vai izjokosim", bet gan "saldumus vai jociņu". kolēģis sāka domāt, vai vispār zina kādu bērniem stāstāmu aņuku.

5:37pm: visu gaišu
turpinu izvākties no švēdbankas. aizštopēju ciet ego kartes parādiņu. pašu karti paslēpšu grāmatās. pavisam nebaltai dienai, tā teikt. un viss. ar to arī mūsu aktīvā kopdzīve būs beigusies. tip, kauko vaig - zvani.

11:59am: ainulabi
gribēju rakstīt dusmīgus vārdus par mūsu tīmekļa vietnes uzturētājiem. bet tieši brīdī, kad gatavojos spiest "update journal", ar kāju izrāvu kompjūterim vadu un tas izslēdzās. tagad es vairs neesmu dusmīga. šauros svārkos izpildītais pietupšanās un zem galda palīšanas vingrojums noņēma stresu.

11:31am: robu aizpildīšana

mamma bērnībā neļāva lasīt krievu klasiku, jo es jau tā esot depresīva. ko nu ies vēl tur depresīvas grāmatas lasīt. tā nu ir sanācis, ka tamdēļ ir palicis robs manā izglītībā, ko nu es e tagad pamazām mēģinu smērēt ciet, izejot ātro kursu - krievu klasikas seriālus, tobiš. noziegums un sods jau bija. idiots bija. tagad ir trāpijies karš un miers. tiesa, tas nav krievu seriāls, bet kaukāds rietumzemju ražojums. vienīgais foršais tur ir Malkolms Makdauels riebīgā kņaza Bolkonska lomā. pārējie visi kā tādi dēļi staigājoši. plakani. bet ne par to. es par kaislībām. kas, neskatoties uz aktieru plakanību, pēc scenārija sit augstu vilni. man bija riktīgs facepalm, kad Nataša stāstīja, ka viņa ir nodevusi savu iecerēto, jo, ak, uoperā bija uznācis karstuma vilnis kāda cita vīrišķa klātbūtnē. un vispār visa šitā Natašas lenkšana bija kaut kāds ārprāts. "nāciet, Nataša, Anatols ir iekritis melanholijā un tikai jūs varat viņu glābt!" un Nataša steidz glābt iznesīgo puisieti, kas viņai tos karstumus iepriekš bija uzdzinis. abet izrādās, ka tas bijis tik viltus vien! jo Anatols, spudūkš, izlec no aizdurves viss tāds sprauns un bučoties kārs un nav viņam tur nekādas melanholijas! nē, es nevaru. es nezinu, kā noskatīšos līdz galam šito murgu. es tak attiecību seriālus beidzu skatīties jau skolas laikā. un man nebija ne jausmas, ka šitajā te klasikā tā dod vaļā pa meksikāņu modei, ka tik turies. es tak nebūtu nemaz i sākusi!

1:50pm: kotlete
oh, sen pēc pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādē nebiju jutusies kā kotlete. bet šodien izjūtas atgriezušās. izpūtu tōletē gaisa atsvaidzinātāju un gaidīju, lai tas mani atsvaidzina. bet triks laikam neizdevās, jo vēl joprojām jūtu ēdiena to smaku ap sevi virmojam. bwē!

12:01pm: geek stuff

imagine, man mājās tagad ir virtuālais webserveris! es pati savām rociņām uzinstalēju "viss vienā" paketi. es pat... es arī pavisam pati (ar gūgles tantes palīdzību, protams) atradu, kas un kā jālabo php.ini failā. tagad man vēl vajadzētu uzlikt tam webserverim kaut kādu cmuku ikoniņu ar rozā banniju. tad varēšu glīti rušināties pa savu vieninieku un nullīšu dobīti. esmu nolēmusi piejaucēt kādu nebūt brīvo CMS turklāt. jāiet taču līdzi laikam.

12:03am: runājot par šampūniem
šodien televīzijā uzzināju, ka ir parādījies jauns šampūns. ar toļi taurīnu, toļi taurānu. izruna un rakstība atšķiras. rakstā ā, izrunā ī. tas laikam ir kas krutāks par pērļu ekstraktiem.

3:58pm: nu, ko var bļaut

vienā ausī dizainers savā lauku cilvēka plašajā balsī stāsta telefonam par rastriem un kropiem. otrā ausī blondā kolēģe savā sajūsminātās mātes balsī vēsta par veikalu lelle. pa visu es ar savu sāpošo galvu mēģinu saprast, ko tieši es tagad gribēju darīt.

oh, kamēr rakstīju, abi apklusa! cik patīkams klusums.

2:48pm: pārsūti

draudzene atsūtījusi man ķēdes vēstuli. no vietējā tirdzniecības centra, kas tic eņģeļiem (neko nezinu, tā tur stāv rakstīts). tāpēc man tā vēstule tagad esot jāpārsūta tikuntik draugiem. varot laimēt 10 latus. vai nav kolosāli.

DELETE.

es nekādi nespēju saņemties izdarīt, kā mana māsa. viņa savai draudzenei-ķēžvēstuļu mīlētājai aizsūtīja kaut ko no sērijas "pārsūti, citādi paliksi resna". esot nostrādājis.

2:33pm: norādiet valūtu
bāc, es te rēķinu, rēķinu. bīdu summas. mēru, vai budžetā pietiks naudas visiem grandiozajiem projektiem. skatos, ka pietrūkst. varētu mēģināt iegrābties citā pozīcijā. priekšnieks pat piekrīt. beigās konstatēju, ka budžets mums latos, bet iesūtītās tāmes - eiro. akdies, cik neveikli.

2:15pm: akcija
eu, nu, bet maksima tak galīgi saspiedusies? jākrāj uzlīmes, lai varētu dabūt ... lācīti! pa piečuku, bāc! tas ir dārgāk kā pannas savulaik.

5:44pm: кино
noskatījos vakar trūmena šovu. un beigās sapratu, ka esmu redzējusi pārāk daudz filmu, kur cilvēki tiek ieviesti realitātes šovā, kurā izdzīvo viens un tad, kad viņam liekas, ka nu beidzot būs glābts, šis nonāk nākamajā levelī. nu, lūk, un ko šādas filmas saskatījies cilvēks domā, kad finālā trūmens iziet pa durvīm? "ā, un tagad viņš nonāks pasaulē, kurā domās, ka te nu gan viss ir pa īstam, bet filma beigsies ar viltīgi smīnoša režisora seju pa visu ekrānu". tiesa, tas, ka kaislīgie trūmana skatītāji bez nožēlas pārslēdza kanālus jau pāris sekundes pēc šova beigām, arī bija pietiekami depresīvi. bet vienalga - nākamā leveļa ta nebija!

10:10am: no gūgl?
uzticami avoti ziņo, ka robotu rūpnīcas čiekuriem ir īvil plan - nogriezt gūgles meilu. un visādus tur inboksus arī pie reizes. akdies, ka tik cibu nenogriež!

3:57pm: tēvē
omg, man atkal būs tēvē kaste mājās! mēģināšu iesākumā nepārdozēt un skatīties tikai animal planētu.

10:31am: attiecības ar zviedru draugu sāk ļodzīties

atriebos švēdam par manas sapņu mājiņas izbrāķēšanu un uzrakstīju iesniegumu pensijas pārcelšanai uz citadeli. TĀ JUMS! raudiet tagad, skopie rupuči! visus šos gadus ļāvu jums deldēt manus pārsimts pensijai sakrātos latus. lojalitāti turēju augstā godā. nu viss cauri. beigas. finito. es vēl ego karti aizvēršu un .. un... un vispār!

12:06pm: kas to būtu domājis
cik interesanti. banka, uz kuru liku vismazāk cerību, izrādījās visatsaucīgākā. nu, vismaz nesāka smieties, ieraugot objektu. no tā mēs kārtējo reizi varam mācīties, ka runāt ar citiem cilvēkiem IR vērts.

11:16am: gada laiki
staigāju pa parīzes strītvjū. tur kādā krustojumā vienā kadrā rudens, bet nākamajā - vasara. vai arī otrādi - vasara un tad pēkšņi rudens. var staigāt šurpu turpu un izjust gadalaiku maiņu. ļoti jautri.

10:28am: tā sakot
es neatceros, vai es par šito jau raudāju. nu, vienalga. paraudāšu vēlreiz. Čuk pēdējā laikā viss ir "pa lielam". un turklāt vairākas reizes vienā teikumā. man agrāk nebija tāda izteika alerģija pret šito teicienu. bet tagad es jūtu, ka tas sāk pielipt arī man un tas pa lielam biedējoši. tāpēc sāku raustīties katru reizi, kad Čuk to pasaka.

6:15pm: e?

"Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, kas pakalpojumā YouTube vairs netiek atbalstīta. Tā kā dažas funkcijas pakalpojumā YouTube var nedarboties, pašreiz skatāt videoklipu lapas vieglpiekļuves versiju."

nu, labi, pieņemsim, ka devītais eksploreris ir jau baigais večuks. labi. bet, kas, akdies, ir vieglpiekļuve???!1

UPD: vispār, lai kas arī tas būtu, klipu man vienalga nerāda.

5:23pm: klepus, juhū!

ō, man beidzot laikam būs normāla slimība! sāp kakls un sāku arī kāsēt. akdies, cik sen tas nav bijis.

3:01pm: apmatojums
vārdsakot, visi, kas bija pret sarkanmatainu rediisu, var atkal priecāties. nolēmu tomēr iepauzēt ar šitās idejas realizēšanu. bet ne jau idejas kā tādas dēļ! naudas dēļ. uzzināju, cik tas var maksāt. un tagad baigi žēl tērēt naudu tādam sviestam. ibo, es tak nevaru vienkārši ņemt un nokrāsot matus sarkanus. man vispirms no tiem jādabū ārā tumšā krāsa. eh. labi, izdomāšu kauko citu, kā sevi izklaidēt.

3:39pm: nedzirdu karstummīļu sajūsmas saucienus
novelku plašķi un nodzēšu sveci. rudens uzlikts uz pauzi.

4:03pm: sērīgi

brīvdienās, šurījot pa sēņošanas nometni, uzdūros Troicka sacerējumu krājumam. izlasīju 70-to gadu rakstu par pink floyd. baigi sakārojās paklausīties, lai var normāli iedepresēt. kamēr atradu, kamēr atnesu līdz darbam. skat, jau nedēļa pagājusi.

un, bāc, kas par aplauzienu! šodien the wall kaut kā galīgi neskan.

droši vien pie vainas džordžijs maiklijs un erasure, ko vakar klausījos, lai gūtu saulaināku noskaņojumiņu.

nu, un kur tas der? noskaņojums tik saulains, ka nevar zolīdu mūziku paklausīties! es sūdzēšos!

UPD. labi, ka vismaz galva sāp. ir cerības uz normālstāvokļa atgūšanu.