rediisa

10:26am: don't drink and shop

man totāli neveicas ar vienu aitemu ēbajā. nekādi nevaru to nopirkt. vispirms es ilgi to meklēju, līdz atradu. un tāds pa visu ēbaju ir viens vienīgs. nu, sākumā, kamēr saskaņoju ar pasūtītāju aitema atbilstību vīzijai, tikmēr, protams, solīšana jau beigusies. ak, tas jau nekas, gan jau pārdevējs ieliks tādu pašu priekšmetu akal no jauna. bet vaita kāda steiga, vai. neies jau katru dienu čekot, vai jau ir. tā paiet laiks. kad man beidzot ir iedvesma iepirkties, saspiežu pogas, bet mani kāds pārsola, sasodīts. un tad aitems, ibitīt, pazūd no visiem ēbajiem! vairs neparādās no jauna. nav. izbeidzies. aaaĀaāAaaa! panika! pēc laika, o, prieka vēsts, aitems tomēr akal parādās. nu, tagad gan, tagad gan es to dabūšu! bet es esmu viltīga, ja, es nebidošu piecas dienas iepriekš, gaidīšu pēdējo brīdi un tad - uuujakš! - nopirkšu. sēžu, tātad, piegdienas vakarā. rokā glāzīte, vēroju aitemu. iet stundas un minūtes. paliek minūtes 12. nu, kā reize laiks kauko fiksi jūtībā paskatīties. paskatos. paskatos vēl kauko. vēl kauko.... attopos pēc kādas pusstundas... ...  ... ....idritavikociņ!

tātad, ko mēs varam no tā visa mācīties - iepirkšanās alkagoliska reibuma stāvoklī nesniedz gaidīto rezultātu.

šodien man vačlistā ir jauns aitems. esmu noskaņota optimistiski. bet redzēs, kā soksies.

3:57pm: advertisementi

tfutu, pa natgeo sākuši reklāmas rādīt. hanzas maize or smhtng. eunu. galīgi jau kauna nav! ejiet pupās ar savu maizi!

bet, nujā, vajadzēja tak pašai saprast, ka uz to tās lietas iet. ibo aiz kam pēkšņi pašreklāmas sāka runāt Oltes balsī? "paplašiniet sava horizonta apvārsni" vai kā nu tur bija. lai gan es nevienā mirklī nebiju prasījusi, lai man kāds tur pa latviski runā.

un tagad man rāda maizi.

kas tālāk?

10:15am: atsakies no prostitucijas!

gadījās man pa lieldienām nonākt pie televīzōra, kurā kāds vēroja baznīckungu izdarības. es jau parasti ļoti toleranta pret tādām lietām. klusēju un klanu galvu, ja vajag. bet šoreiz neizturēju. ibo tur kāds runāja nežēlīgi lauzītā latviešvalodā. kas pats par sevi nav nekas TĀDS. nu, vieslektors drošvien tas bija. bet kopā ar tekstu, ko viņš runāja, tas bija graujoši. a teksts bija tāds, kurā monotoni tika uzskaitītas lietas, no kurām man šajās lieldienās ir svinīgi jāatsakās. lietu bija nenormāli daudz. tai skaitā zīlēšana kārtīs un prostitucija. jezusmaria! a es ta gribēju priecāties par olām un atslābt nevis gruzīties par tādām šausmām.

olas, starp citu, sanāca tīri glīšas. beidzot pa šiem gadiem izdevās iegūt ideāli tumšu krāsu. un paldies maksimai, kas rūpējas par aizmāršīgajām mājsaimniecēm, kas nekādi nespēj atcerēties kolekcionēt sīpolu mizas.

10:00am: rasisms
vienā bilžu servisā ir kolosāla iespēja meklēt bildes ar cilvēkiem un izvēlēties etnisko parametru, tā teikt. tādā veidā var atrast bildes ar melnajiem, latinosiem, šķībacainajiem, dvieļgalvām, pat jaukteņiem. a normālu balto cilvēku atrast - nē! nav tāda parametra! es uzskatu, ka tas ir rasisms tīrā veidā un jāsāk cīnīties par balto cilvēku tiesībām, kamēr vēl nav par vēlu.

11:31am: vāj, vāj, baltais sūds* uzkritis

tātat, pacik šodien ir aktuāli runāt par laiku. pat rūdīti budisti par to runā un gaužas par pavasara nenākšanu.

kaut kā pilnīgi negaidīti šogad esmu atradusi sevī samierināšanos ar ieilgušo ziemu. es pat šodien bez niķošanās atkal uzvilku pufaiku. ommmm

varbūt, ak, varbūt, pienāks tāda diena, kad iņ un jaņ manī nolīdzsvarosies arī tajās dienās, kad būšu noplūdusi sviedriem un miršu nost no karstuma. tas būtu skaisti. mirt nost ar apgarotu un līdzsvarotu seju.

* atvainojos par savu frančvalodu

11:58am: hapī, hapī

nu, ko, atpakaļ ierindā. divas jaukas, saulainas, bezrūpīgas, makam nežēlīgas, bet tīiiiik patīkamas nedēļas ir pagājušas.

doma dzīvot nevis viesnīcā, bet apartmanentā bija ļoti slikta. jo pēc saulainā, plašā un nepiemēbelētā dzīvokļa, kam griesti ir, esnez, 3 metrus augsti un vēl ar jūgenda cikucakām pa perimetru un grīdas no koka, atgriezties savā šaurajā alā ar lamināta grīdām un pusotra metra griestiem ir ļoti ļoti depresīvi.

vārdsakot, bija kolosāli. labprāt braukšu vēl. vienīgi varbūt ne ar agro reisu, jo kaukā baigi saguru. aklimatizēties nācās veselas divas dienas.

ps. vēlāk pastāstīšu par to parciņu.

12:31pm: dip dip bums
taaa, tas augšstāva dipinātājs laikam no perkonsa ir pārvācies pie manis. vai arī viņš man tur ir bijis visu laiku, bet es to nezināju, jo pa dienu nekad neesmu mājās, bet brīvdienās viņu ved pie perkonsa?

2:15pm: parciņš

oh, atradu burvīgu pastaigu parciņu tajā berlīnē. ( biužas te )

11:06am: pūtelis un drebulis

jā, pareizi, tuvojas atvaļinājums. tāpēc ir pēdējais brīdis saslimt. nēnu tiešām. kāpēc gan slimot darba dienās, ja var slimot brīvdienās.

vispār atmosfairs cehā pašlaik nav diezko veselīgs. no vienas puses Čuk klepo, no otras Tarkšķe šņauc degunu. kāds kaut kur šķauda. (es sāku nīst šitos varonīgos darbarūķus. un slimības skaņas mani uzvelk. ejiet slimot mājās, ibitīt!) un kondicionieri 8h dienā pūš virsū aukstu gaisu. arī uz kājām. es gan nesparotu, kā tas ir iespējams, jo tak skapji un galdi priekšā visām gaisa plūsmām. bet nē. tomēr pūš. pēc tam, kad pirmdien mājās pārnācu ziliem pārsalušiem pirktiem, nolēmu beigt ievērot iekšējās kārtības noteikumus un sēdēt pie virpas zābakos. bet laikam par vēlu, jo vecais draugs drebulis jau bija nemanāmi piezadzies. vakardienas ārstēšanās ar džinu arī neko nav devusi. viss slikti.

bet varbūt arī nē. jo iepriekšējo reizi, kad brīvdienās biju nevesala, londonas metro mani izārstēja. varbūt arī berlīnes metro to varēs.

10:12am: pasaciņa uz nakti. turpinājums

nu, tfutu. saistībā ar šito. kā man riebjas nekonkrētas beigas! nu, kas par vainu? autors nevar izdomāt nobeigumu un tad mēģina izlocīties? tipa, domā, mazo draudziņ, pats, kas tur īsti notika - vai tētuks līda meitas gultiņā, vai mātei tas tikai rēgojās, jo pie viņas bija līdis viņas tētuks, un kas galu galā tētuku noslaktēja. tagad man laikam būtu jāieslīgst pārdomās un jāapcer šis jautājums trīs dienas. nekā nebija! es tagad lasīšu (nezinu, kā latviski pareizi rakstās) čaka palanjuka "šūpuļdziesmu". viņa "neredzamie briesmoņi" man savulaik makten patika. un, izrādās, viņš ir arī cīņu kluba tēvs. ja arī te nebūs konkrētu beigu, tad ceru, ka būs vismaz asprātīgi.

2:49pm: pasaciņa uz nakti

tātad, es te sāku lasīt to grāmatu, kuras pirātisko versiju man izdevās atrast tikai krievu valodā. nu, ko. tīri jaukiņi. mazs tāds gotisks depresončiks. grāmatā ir 4 daļas, kurās vieni un tie paši notikumi tiek stāstīti no 4 iesaistīto personu skatu punkta. spoks darbojas tikai pirmajā daļā, bet uz beigām jau ir skaidrs, ka nav tur nekāda spoka. interesanti, ka mainās arī valoda. teiksim, tā sadaļa, kas stāsta stāstu no mazliet nestabilās mātes viedokļa, ir tik izsmalcinātos un cakainos izteicienos, ka gandrīz grūti lasīt. nezinu, varbūt oriģinālā tā nav. bet krievu versijā ir. tagad esmu tikusi līdz mazās meitenītes stāstam, kam vajadzētu nolikt vietās dažus atlikušos jautājumus.

principā stāsts atgādina filmas, kurās sākumā notiek it kā nesaistītas darbības, kas beigās saliekas kopā.

5:38pm: vācu valoda

vot, ir cilvēki, kam nepatīk vācu valoda. man akal patīk. nekādas trallināšanas un lallināšanas. viss ir tieši, skaidri un ( cieti  )

12:31pm: stikliņš

šitie esot jūras stikliņi. man gan liekas, ka tās ir kausētas pudeles. bet patiesībā nemaz nav svarīgi, kā ir patiesībā. svarīgi ir tas, ka man patīk šitas stikliņš, kas izskatās pēc ( jauka zaļa bambālīša. )

11:17am: dāvaniņas, tātad
Kaulainā priekšniece puikiem lika priekšā, ka uz sieviešu dzimuma dienu vajagot dāvināt biļetes uz spa. es gan šobrīd patiesi priecātos par zobārsta pakalpojumu apmaksāšanu. tiešām. jau jau akurāt jādāvina kaukas ar ķermeņa kopšanu saistīts. zobārsts būtu daudz praktiskāk. un oriģinālāk!

10:52am: fašonistas piezīmes

man ir jauni ausīši. agdies, es pat neatceros, kad pēdējo reizi esmu pirkusi ausīšus. bet tad es ieraudzīju viņus! tos, tobiš. tos ieraudzīju. pilnīgi melnus un pilnīgi lakoniskus. un man notrīcēja roka. un tagad tie ir man ausīs. un es esmu tik neaprakstāmi skaista. jo man ir tik vienreizēji auskari! ( biuža te )

5:38pm: dzimuma svētki
īu. daļa sievišķā kolektīva atkal taisās atzīmēt 23. februāri. vai nebūtu jau takā laiks beidzot svinēt to vīriešdienu tad, kad pienākas - 19. novembrī.

12:24pm: par ostīšanu

es te brīvdienās veikalā netīšām apšpricējos ar vienām smaržiņām. gāju lūkoties, kas un kā, un pa cik. uzdūros ... [dramatiska pauze]....  džastina bībera smaržiņām! ar lielu sarkanu plastmasas... [vēl viena pauze]... rozīti! jezus, tas ir viens no briesmīgākajiem smaržu dizainiem, kas ir redzēti. un vēl tas piekariņš ar sirsniņu un atslēdziņu. ( jak! )

5:44pm: par lietošanu

atcerējos. nesen dzīves virpulis mani ievirpulēja kādā no piectūkstoš vīna studijām, kas te pēdējā laikā uz katra stūra uzradušās. ā, nujā, es jau jums ziņoju. tak gadījās tā, ka tur iekšā ir arī veikals un šamējie piešķir veikala precēm atlaidītes, kas proporcionālas bārā patērētajai summai. tad lūk. tā kā biju jau viegli ērēbuš no karstvīniem (a ko, ārā bija mīnus simts grādu), prāts bija kļuvis vaļīgs un nezkapēc tika nolemts to atlaidi strauji izmantot. citos apstākļos es no brīva prāta vīnu mājās stiepusi nebūtu. deg-vīnu, jā, varbūt. bet ne jau parasto vīnu.

nu, lūk. nākamajā vakarā nācās strebt to vīnu, jo tak nauda samaksāta. nu i ko. a neko. nav jēgas no tāda padzēriena. ibo, kāds ir alkagola galvenais uzdevums? pareizi, atslābināt un ļaut nostabilizēties līmeņiem. lai nākamā dienā būtu kosmiskā miera sajūta. nu, lūk. nekas man neatslābinājās un nenostabilizējās. drīzāk otrādi - uznāca tāds kā satraukums un nemiers. un, kas pats trakākais, nākamajā dienā nebija gaidītās kosmiskā miera sajūtas.

tā ka ja es vēl kādreiz sāku grābstīties gar vīniem, paņemiet mani pie rokas, ieskatieties acīs un apturiet mani.

2:52pm: kaitnieks

nekādi nevaru atrast pie angliskajiem pirātiem kādu mani interesējošu grāmatu. bet pie krieviskajiem varu. tāpēc es tagad demonstratīvi lasīšu krieviski.

un vispār. tā kā visādu paktu dēļ ir aizklapēti ciet mani iecienītie failu šērošanas serveri, esmu spiesta beidzot pievērsties torentiem. es tik ilgi centos no viņiem izvairīties. sak, pietiek manā dzīvē ar napsteri, ko nu tagad uz vecuma galu līst akal kaukādās jaunās zistēmās iekšā. tak piespieda nelieši. ceru, ka visi tagad beidzot ir laimīgi.

9:17am: uz kurieni tu vēlies doties šodien?

iokaste iesāka par ceļošanu.

man bija tā, ka, lai arī skolas laikā biju iegadījusies dažos braucienos uz Ārzemēm, diezko atgriezties tur nevilka. bet tad reiz iekritu rainēra valgos un devos uz londonu. pirms tam es gan biju iekritusi airbaltika valgos, bet nu mums kaut kā nesanāca. jo lai arī airbaltiks tirināja man deguna priekšā savus ķirsīšus, tak biļetes man nepārdeva, sak, vajvajvaj, nupat beigušās. un tā trīs reizes pēc kārtas. uzmetu lūpu par šitādiem pekstiņiem un aizgāju pie rainēra. lūk. mazliet panervozēju savā pirmajā lidojumā. dēļ pacelšanās. bet tagad neko. pat varētu teikt, ka gaidu, kad mani atkal iespiedīs krēslā.

bet ja par galapunktiem, tad mani totāli nevilina visas šitās indijas, ēģiptes, taizemes. pat itālijas. uz makčupikču gan gribētos aizbraukt. nu, to varbūt saulainajās vecumdienās, kad beidzot varēšu legāli valkāt baltus šortus. bet tikmēr jāapseko centrālā eiropa un ... eeee... varbūt islande kaut kad vasaras vidū, kamēr te visi saulmīļi cepinās 30 grādos.

ā, nē, vēl es gribēju dotis uz maroku pēc tām viņu cakainajām lampām. lampu dēļ varētu pieciest arī karstumu.

5:22pm: uz platformas (par kurpēm, puikas nelasa)

es aizvakar veikalā netīšām iekāpu guess (agdies, vai es kādreiz to būtu par sevi domājusi, ka es kauko tādu savā mūžā darīšu - pētīšu nolūkā iegādāties kādu guess izstrādājumu, agdies, kas tik nenotiek, kad apzināti strādā pie prāta atbrīvošanas un robežu nojaukšanas!) kurpēs ar 2x lielāku platformu kā manām pašreizējām un figūrainu papēdīti. diemžēl gūgles tante nedod man bildes, ko jumsim parādīt.

tās kurpes gan jau ka nepirkšu, jo man bail, ka esmu par smagu tam papēdim un ka tas varētu vidū salūzt - knikt! - pušu. bet kādreiz tālā nākotnē es varētu notievēt. un tad gan.

2:34pm: zis iz sou depresing

kamēr kolēģi turpina vairākas reizes dienā būt demotivēti, jo Pats viņus mazliet pakritizēja un tādejādi izraisīja neapmierinātības lēkmi, tikmēr tas mani kaitina un man gribas kādam sadot. ko es, protams, nedaru, jo esmu labi audzināta. toties mana agresija izpaužas tādejādi, ka man sāk patikt lietas, kas agrāk nepatika. piemēram, grāmatzīmes starp lapām iespiesta zvēriņa izskatā. ( herbārijs aplūkojams te )

10:29am: kīno revjū

noskatījos never let me go. eu, nu, kamōn, kas tas par sviestu. the island rimeiks - mājsaimnieču variants, tā teikt? salā vismaz bija ekšans, jūens makgregors un balti pieguļoši kostīmi. a te? zilzaļā kīnolente un ļaudis pelēkās jaciņās. jau no pirmajiem kadriem skaidrs, ka būs drāma. akjā, mūzika arī skumīga.

a sižets identisks. ok, izņemot beigas. bet doma ta tā pati - "cik ētiski ir audzēt klōnus - orgānu donorus".

tā, labi, salīdzināsim.

nē. vēl ne. vispirms aizmirstam, ka abās filmās ir briesmīgi neglītās aktrīzes, no klurām visi ģībst. tas šoreiz nav galvenais. skatamies uz tērpiem. un noskaņu, tā teikt.

ok, tagad ( salīdzināsim )

5:50pm: atskaite

a man patīk ārā. daudz labāk kā vasarā, kad no nespēka jāšļūk zemē gar sienu. tagad var jestri nesties no punkta Ā uz bunktu Bē un pat nesakarst. feini. ļoti feini. bez ironijas. nopietni. tas arī viss. vairāk nekā tāda pozitīvi optimistiska nav. pēc šodienas foršās sapulces pie Paša man ir vēlme kaklā iekārt šādu jauku ( piekariņu )

4:09pm: turpinot tēmu "kurš te sūrojās par to, ka neviens vairs nedzer"

vakarā kopā ar māsu došos fainalī izmantot dāvanu karti vienā no tām modīgajām vīna dzertuvēm. es gan nezinu, cik tieši liela mums tā dzeršana sanāks, jo nav info par cenu līmeni. bet šoreiz te ir runa par faktu kā tādu, ja.