rediisa

11:53am: turpinot tēmu
a tiem, kas autobusā austiņās volumi uzgriezuši tā, ka mūziku var dzirdēt pat garāmbraucošajos auto sēdošie, arī būs jāmaksā par publisku atskaņošanu? vai viņiem būs ļauts izšļūkt caur akaslakas alkatīgajiem pirksteļiem?

2:21pm: paziņojums

atceļu savus iebildumus pret Sofiju Hannu. pirmā grāmata bija štruntīga, bet ar katru nākamo gabalu kļūst arvien labāk. sižeti ir krietni izmežģīti. tā uzreiz saprast neko nevar. tagad gandrīz vai jāsāk baidīties no otras galējības - traģiskas sapīšanās meistarībā, tā teikt. taču pārāk nopietni es šīs autores darbus vienalga nespēju uztvert, jo paralēlā līnija ar policijas darbinieku mīlas dzīvi ir pārāk smieklīga. bojā baiļu un trīsu noskaņu. šajā ziņā Džesse Kellermans vēl joprojām ir mans mīlulis numur viens. viņa grāmatas ir neziņas pilnas un šermulīgas. un nekādu pekstiņu.

paņēmu nelielu atelpu no neziņas stāstiem. tagad palasīšu par amurikāņu psihopātu. tur viss ir skaidri zināms. var atslābt.

un vēl es mēģināju lietot audiogrāmatu. kā bērnībā. uzliec plati un klausies. vispār jokaini - skaņa ir, bildes nav. bet ar laiku pieradu. pat kaut ko sapratu. prieciņš.

10:14am: man patika, man nepatika

liktens bij' lēmis, ka eirovīzijas finālu man nav jāskatās. bet nekas nav zaudēts, jo viss jau bija redzēts pusfinālos. vienīgi žēl, ka neredzēju balsošanu. tas priekšnesums man parasti patīk vislabāk - iepriekšējo gadu lūzeri visādi smieklīgi iznesas, dungo savas dziesmas, kuras neviens vairs neatceras, mēģina runāt rīkotājas valsts valodā (nez, pa azerbaidžāniski arī kāds runāja?), reti kurš rātni nosauc ciparus un uzreiz izslēdz kameru. tā, bet ko es gribēju teikt? jā, tikko dzirdēju viedokli, ka vinnējusi baigi labā dziesma. esot tāda spēcīga. superīga. vot. cik saprotu, tad uzvarētāji ir tie sniedziņa birdinātāji. redz, mēs te šķobam savus izsmalcinātos degunus, bet tautai patīk.

3:57pm: tas nu takā būtu izdarīts
tas ir noticis. es apēdu šovasar pirmo saldējumu. es biju vāja un kritu kārdināšanā. bet es sapratu, ka nevaru vairs ilgāk dzōvot, nezinot, kā garšo saldējums "serenāde". tagad dzīve ir piepildīta. tas garšo pēc aprikozēm. nākamajā vājuma brīdī testēšu "vāverīti".

10:55am: vīzija again
labi, turpinot iesākto. lai gan šodien man galīgi nav, ko teikt. ibo pasākums vakar bija pagalam nelāgs. vājprāta disene mijās ar operas solistiem. vienīgie, kas leca ārā no koncepta, bija morisetes reinkarnācija, jaunietis, kas domājās sevi klasiskā roka ģēniju esam, un viens ķerts turks. vislabāk patika, ka zviedri birdināja sev virsū putuplasta sniedziņu un paziņoja, ka tā ir eiforija. kas mani vienmēr šādos gadījumos interesē - kā viņi pēc tam tik ātri skatuvi notīra?

4:14pm: aukstais stils
6dien varbūt došos uz jūru bojāt savu aristokrātisko bālumu. tagad dilemma, ko vilkt. manā mūžā pirmās baltās linu biksiņas (ar normālnovietojuma stakli, ja kas) vai garos melnos musulmaņu svārkus? sassodīts. pārāk daudz drēbju!

2:14pm: vīzija, tātad

es savu paziņu lokā esmu vienīgā, kas vienmēr paziņo, ka skatīsies eriovīziju un atskaitās par redzēto. parasti visi smīkņā. tajā pat laikā smīkņātāji ir lietas kursā par to, kas vīzijā piedalīsies no kaimiņzemēm. kamēr es acis iepletusi vēroju babuškas. tipa, vaaau, kādus tik projektus tai krievzemē nedabū cauri, smīkņātāji nevērīgi attrauc "jājā, zināju". liekuļi visriņķī, es jums saku! liekuļi! uz anonīmo vīzijas fanu pulciņu visus!

atgriežoties pie manis, jāatzīst, ka vakar no garlaicības gandrīz aizmigu. ar katru gadu kļūst arvien garlaicīgāk un garlaicīgāk. sākums jau bija diezgan daudzsološs. ar to ... eee.. melnkalnes? pārstāvi un viņa dziesmiņu par eiropu. bet tad nāca islandes dziesma. da katru gadu ir pa tādai - paročka aizgrābti dzied "never let me go" vai "never forget". plus blonda daiļava staipa pa skatuvi vijoli. tāda sajūta, ka tiek iesniegta viena un tā pati dziesma. un kamēr visas valstis nebūs to nodziedājušas, tikmēr mierā neliksies. tad vēl obligāti ir dziesma "when the music dies". nu, a bumbasķiki vispār pēc definīcijas visi ir vienādi. "move your body, shake your body, yeah!". turklāt vismaz viens no tiem ir no grieķijas.

patiesībā es tikko pati sapratu, kā pareizi jāskatās eirovīzija. tikko skan kaut mazliet simpatiska dziesma, tā jāviebjas un jāsaka "ceru, ka netiks finālā" un, kad tiek skaitītas balsis, jālec kājās un jāpriecājas "jeeee! super! viņi bija pelnījuši!", kad tiek nosaukta grieķija. izmēģināšu šo jauno paņēmienu jau rītvakar!

5:11pm: curly hair

pēdējā frizētavas apmeklējumā laikam būs neliels feils sanācis. pārāk liela atšķirība starp īsāko un garāko pakāpi manā pakāpeniskajā griezumā. rezultātā garie mati ir salīdzinoši taisni, kamēr īsie - aplam sačirkojušies. tagad izskatos apmēram pēc 80-to gadu mtv zvaignzes. ( vizualizācija te )

2:55pm: meklēju jenotu

lai viņš mani ( šitā )

10:30am: kā iegūt rīta nelabumu

jāēd maizes jogurts ar medus garšu. ar aprikozēm ar der. bet ar medu ir efektīvāks. man jau likās, ka nebūs labi, jo viss, kas ir ar medus GARŠU, manī neraisa uzticību. tak nolēmu pamēģināt. velti. velti. akvai, cik velti. tik daudz salduma rīta agrumā nevaid labi. turpmāk vairāk ielausīšos savā organismā, kas iekšēji viebjas, kad staigāju gar jogurtu plauktiem.

nevaru sagaidīt, kad pusdienās dabūšu kādu kotleti vai vismaz kartupeli.

4:30pm: ilustrācija
gatavoju vienu dōkumentu, kurā vajag ievietot shēmu. vorda shēmu zīmētājs man nepatīk, jo tas zīmē tikai to, ko pats grib un nepakļaujas dresūrai. fotošopā tak jau nezīmēs. peintā ne tik. uzzīmēju uz lapas un ieskanēju. darīts!

9:58am: par skaisto

visas daudz maz jēdzīgās goļivudas filmas par alieniem un marsiem esmu jau noskatījusies, bet jaunas starp visiem tiem vampīriem un troņiem nejēdzu atrast. vērsu skatu, tā teikt, citā virzienā.

Отель "У погибшего альпиниста" - check
Солярис - check

sasodīts, cik stilīgas filmas! nēnu, reāli. tie ir stāsti nevis bojeviki. ... un tās hipiju kleitas! ( agdies, cik skaisti!  )

3:08pm: šūname adatiņe

manās ķepiņās nonāca haļavnā šujmašīnīte. pilnīgi kaukāds nezināms nosaukums. iespējams, ka toijotas ražojums. nav skaidrības. jo nekādi papīri līdzi nenāk. ir pat pazudusi viena paliela detaļa, kā rezultātā šujamā virsma ir ļoti maza. bet patiesībā nemaz nav neērti. un cik klusa! murrā kā mincītis. dikti patīkami. ja salīdzina ar manu ārprātā klaudzošo padoļsku, tad var teikt, ka tā strādā vispār bez skaņas. tikšu galā ar to spalvu rotu.. nē, vispirms ar savu slinkumu un TAD ar spalvu rotu... vajadzēs varbūt pamēģināt nošūt kādu taisnu vīli. tikām vēl internetos jāsadzen rokā pogcaurumu peciņa. ņemot vērā, ka nezinu, kas man par modeli, nezinu, kāda izmēra peku man vajag, bet nu gan jau kaut kā. un tad vispār būtu baigā laime. varētu dienām priecātes un nenopriecāties. a padoļsks jāatstāj nākamajām paaudzēm. ko trenēties vīļu taisnumā un pirkstu koordinācijā.

11:03am: čaklums ir kaitīgs veselībai

šujmašīna atteicās šūt zosu spalvas. kāti par biezu un par cietu esot, redz. nācās šūt ar rokām. tagad pirksti vienos caurumos. nav nemaz tik patīkami ar caurumainiem pirkstiem klabināt klavieri. laikam jāņem slimības lapa.

4:39pm: zvaigžņu pētnieks

heh, izrādās, uz marsa ir veselas divas sejas. otra no tām - ( smailijs )

11:35am: ko šodien tādu garšīgu apēst?

tāda sajūta, ka mans ieguldījums valsts tautsaimniecībā šodien bezgalīgi tiecas uz nulli.

lai būtu tā, ka vismaz kaut kas ir darīts, varētu apmeklēt kādu glaunāku ēdnīcu. vai ne? jā, laba doma.

4:21pm: gimalajiešu lācis vai kas tamlīdzīgs?
šodien uzzināju, ka Gjensidige izrunājas kā džensedige.

9:42am: maziņā neziņā

izlasīju es to little face. man laikam tomēr kaut kā nav kontakta ar sieviešu rakstītiem neziņas stāstiem. es pat nezinu kāpēc. varbūt, ka tie man šķiet tādi... hmm... pavirši, vai. lasītāju atsauksmes par šo grāmatu bija, ka agdies, ku daudzslāņains stāsts, lobi kā sīpolu, tik aizraujoši, ka nevarēju atrauties. ok, domāju, nu tad varbūt beigās tā daudzslāņainība parādīsies, ja jau sākumā nebija. figu. pēdējās 20 lapas, kurās cerēju to ieraudzīt, bija izmantoto moderno vārdu skaidrojumi. piemēram, kas ir džons lenons un dziesma imagine. nebija tur ne sīpola, ne slāņu. pareizāk slāņi bija. bet tikai divi. vienā slānī bija policistu savstarpējās attiecības (policistei bija lielas krūtis, bet policists viņu vienalga negribēja), otrā - ķertā ģimenīte (valdonīga māte, dēls, kas klausa mammu, bet izdarās ļauni (es saplēsīšu šo foto, ja nedarīsi, kā es saku!) ar savu sievu, un vedekla, kas visu laiku raud ). agdies, turklāt es līdz pašām beigām cerēju, ka turu aizdomās nepareizo cilvēku, jo nu nevar būt, ka NEZIŅAS stāstā jau no paša sākuma tev atklāti pasaka, kurš te ir vainīgais. verdikts - stāsts tiem, kas bērnībā nav lasījuši agatu kristi.

tā ka džessem kellermanam nav jāsatraucas, ka čirkaina britu damočka varētu atņemt viņam saspensa karaļa kroni manās acīs.

9:50am: gardumu pētniecība

tā. nu, kāpēc vajadzēja lasīt visādus neinteresantus blogus? lai ierēktu par biužām. bet kāpēc vajadzēja rēkt tik daudz? tāpēc, ka pati nezini, kāpēc, rediis. a viss beidzās ar to, ka tajā blogā uzzināju, ka mafinos un mōrā ir dabujami šie mazie, trauslie, saldie, jaukie, kraukšķīgie, drupelīgie, vārdsakot, ( figūrai bīstamie draudziņi makarōni )

3:09pm: neziņas grāmata

nākas atkal lasīt krieviski, jo oriģinālu nemāku atrast. bet nu neko. šajā grāmatā valoda ir pavisam vienkārša. nav kā ieprekšēja, kur teikumi vijās visādos fntastiskos rakstos. grāmata par neziņu.

autore saslavēta nejēgā. psicholoģija un saspenss augtākajā līmenī, jaunā daudzsološā autore, pērciet, pērciet! esmu apmēram trešdaļā un mani jau kādu laiku pamatīgi kaitina divu galveno izmeklētāju savstarpējās attiecības. cik var? es negribu par viņiem tik daudz zināt! pri čom te vispār detektīva intimā dzīve, sakiet jel? dajoš izmeklēšanu!

vienīgais interesantais moments ir tas, ka grāmatā pamīšus iet viena nodaļa no cietušās, otra - no detektīva viedokļa. tikai ar to atšķirību, ka cietušās stāsts sākas kādu nedēļu pirms detektīva stāsta. un tagad pamazām tuvojas tam brīdim, kad sākās detektīva stāsts.

2:17pm: stīvums
izgājušās nedēļas es nosēdējos pie saviem datoriem tā, ka jau nelabi metās. nu, a ko lai dara, ka visur dedlaini. rezultātā stīvums skaustā, sāpoša mugura un kājas vairs neklausa. sāku slinki pētīt, kā varētu savu kuslo organismu izkustināt. tā kā uz trenažieriem ejamā kompānija man kaukā pa ziemas mēnešiem izčibējusi, a vienai iet slabo (tur aiz kases ir meitene ar nepatīkamu skatienu, garedrobē pliki, bet zālē pārlieku sportiski sievišķi), tad nu domāju, ko vēl tādu varētu ar sevi iesākt. airōbiku nē, no tās man pumpas metas. tā nu lēnā garā nonācu pie baleta. ņūjorkas baleta dejotāji, reku, rāda priekšā. es ceru, ka pareizo jūtubu jums rādu, jo man te nekas neveras - nevaru pārbaudīt. pamēģināju. vai, ku jauki. šitā man patīk. galnais, ka nomierinoša balss fonā. nevis kaukas neciešami enerģisks un/vai sārtvaidzīgs (visi (c) tiem, kam pienākas).

9:45am: sūnu ciems for ever

kāds bija talkojis pie kaimiņu mājas dzīvžoga - sestdien tur gulēja apgrieztie zari un divas alus bundžiņas. tā tie tur guļ vēl joprojām. otrā pagalmā stāv bariņš melnu atkritumu maisu. arī kopš sestdienas. es tomēr šito īsti nesaprotu. daram, bet ne līdz galam? nezinu, nezinu, vai ar šādiem paņēmieniem mēs to cūkmenu kādreiz sakausim.

5:37pm: lakojam nagus

tātad, ko es tajās drogās pirms pāris dienām meklēju. zamšīgo zābaku tīrāmo birsti. atradu gan, bet vēl man netīšām groziņā iekrita nagu laka. rimmel. es nekad neesmu bijusi rimmel fane. es pat nezinu, kāpēc. nebiju un viss. bet e ste nesen tīrīšanas lēkmē biju izmetusi gandrīz visas vecās lakas, a te tik smuka franču manikīra rozā krāsiņa, kas turas aš 10 dienas, atlaides un īstais noskaņojums, nu, jū nov. vārdsakot, pamēģināju es to burvju laku. agdies, cik tai ir kolosāla otiņa! plata un apaļu galiņu. nevis tievs pipsiks, ar kuru miljons reižu jāvelk pa nagu. a ko es to rimmel tā esmu igonrējusi līdz šim? pat nezinu. tagad uzņemu laiku tām 10 dienām. jāpārbauda tak visas fīčas.

zābaku birsti vēl neizmēģināju. bet tas jau var pagaidīt.

3:02pm: šlāfen

to whom it may concern

ar šo paziņoju, ka f miegs ir atnācis pie manis

vienmēr jūsu

3:48pm: jums skūšanās putas nevajag? bet šķiltavas?
veda ceļi man šodien uz tām drogām. tur divas pārdevējas katra pie savas kases ar vienas sekundes nobīdi skandināja "jūsu desmit lati. piedāvaājm skūšanās putas", "jūsu karte. piedāvājam skūšanās putas". kāds te vēl par narvesena robotiem ierēc. ja gribat redzēt īstus robotus, aizejiet uz drogām! bet ne par to. es par tām putām patiesībā gribēju runāt. jo atausa man atmiņā, kā seforā man piebēra maisu ar visādiem jaukiem paraudziņiem. tiesa, mans pirkums bija maķentiņ lielāks kā šodien drogās, bet enīvej. kas mani vairāk vilinās atgriezties veikalā - brīvie paraudziņi vai tas, ka pārdevējs netalantīgi mēģina man nogrūst nelīkvīdu? hmmm