Ai, reģiska, Tu taču zini, ka tāda neesi viena. Parasti izsaku kādu dzēlīgāku piezīmi un miers mājās.
Runa, kas parasti iet un lietas/apstākļi, kas savādāki (pārākā pakāpe no vārda "savāds", kuram savukārt sinonīms - dīvains), pa lielam/pa maziņam.. eh, traks var palikt. Tas viss tās akadēmijas dēļ un pirmajā kursā piedzīvotās latviešu valodas dīdīšanas mācības. Grūti tagad.

Vēl man uzmetas zosāda, kad kāds no kolēģiem saka - mocos un pamožos. Tad gan esmu gatava vilkt not tupeli un mest.