Saskaņā ar vienu teoriju tas ir saistīts ar pavasara atnākšanu, kad daba “muļķo” pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem. Pēc citas teorijas, šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad tas no Noasa šķirsta tika sūtīts zemes meklējumos.
Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds - tā radās 16. gadsimta beigās, kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregorija kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās ar 25. martu un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. Neskatoties uz to, ka Gregorija kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par “aprīļa muļķiem”. Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.