last samurai
vakar beidzot biju uz last samurai

biju patiikami paarsteigts. kaut kur biju lasiijis,
ka filmu pat kruuzs neesmot speejis sabojaat. piekriitu.
kaut kaa ljoti iespaidiigi sanaaca. seedeeju sakodis
zobus cauri visiem ciinjas skatiem, kuri likaas kaut
kaa neparasti pievelkoshi. sen nebiju taa iegrimis
filmaa.

taapat arii eleganti pieduura japaanas pavasaris. un tas
ciemats kur dziivoja rebellioni. man liekas, ka tas ir tas
par ko es domaaju kad runaaju par tibetu (see tibeta FAQ).
patika tas lifestyle kas tur bija. ticu ka reaali taads muusdienaas vairs
iipashi neeksisteee. bet ideja valdzinosha. patika tas ko
teica skarbais viirs ar pliko galvu - te tu atradiisi kaut mazliet no taa
miera ko esi visu muuzhu mekleejis.
patika saakums kur teica, ka samuraji bija tie kas ticeeja un cieniija to, kam
muusdienaas nereti ir tuksha skanja - gods.
patika tas ka rebellioni bija pilni ticiibas.

liidz tam nu es beidzot esmu nonaacis. ka dziivi daudz vienkaarshaaku
un skaistaaku padara ticiiba. jautaajums tikai kam. pashreizeejaa religiju palete
nepiedaavaa manu kraasu. varbuut neesmu iedziljinaajies. varbuut arii neveelos.
bet filmaa viss bija mazliet ideaali