Vēlējos būt maza assara,
Kas lēni lēni krīt pār tavām pūpām.
Kas ātri ātri uzkarst uz tavaam
karstajām izslāpušajām lūpām,
Kura mīlēja tevu seju,
Tavas acis pār kurām liju,
Pār kurām arī drīz nomiru.
Un acceroties tavas karstās lūpas,
Tavas zilās acis,
Tavu karsto seju,
Vienmēr es miršu.

******
Es piedzimu naktī,
Kad neviens to neredzēja.
Es piedzimu klusumā,
Kad neviens to nejuta.
Es piedzimu puķēs,melnajās.
Kad krusttēvs zinoši zināja ka mammai arī tās patīk
Es sajutu ērkšķus kas slīdēja pār manu seju
Kad bija tmšš
Viss tukšš
Tikai ērkšķi gar manu seju,
Tikai tumsa gar manu sirdi,
Tikai klusums man vissapkaart.