turpinot par ševeļūras jautājumiem -
kad pienāks mans sensludinātais vecumdienu sapnis 'šūpuļkrēsls, pīpe un gari sirmi dredi', es jutīšos nemērā atvieglota. a to vienvienīgas nedienas. ja nav dredu, tad mati krīt ārā un mētājas apkārt. tas esot dabiski, bet man vienalga traucē. ja ir dredi, tad ķēpīgi ar krāsošanu tieši tāpēc, ka izkritušie mati nekur apkārt nemētājas. un es ar nepacietību gaidu, kad beidzot visa ševeļūra būs sirma, jo tagad ir jau pāri tai robežai, kad dabistiskais latviešu pelēkais ir gaumīgi atšķaidīts ar sirmumu un tāpēc nēsājams ar ironisku lepnumu.