jau diezgan sen es ielās pievēršu uzmanību vienīgi tam, kas cilvēkiem ir starp kājām. un kad bļauju 'jopčikiņ, kas par skaistuli', nebūt ne visi mani sarunbiedri paskatās uz to velosipēdu, par kuru es to saku.

nesen, pie veikala šņorējot ričuku nost un vērojot kaimiņričuka saimnieku darām to pašu, es izdomāju, ka ar nākamo puikdraugu iepazīšos velostāvvietā.

bet šovakar iepazinos ar kaimiņu no pārielas. bija 22:50, un viņam ir tā mazā jocīgā atslēga, kas nāk rāmī starp spieķiem, iebūvētā. skatījos un brīnījos stāvvietā pie supertirdziņa. aprunājāmies, kaimiņš paņēma lasīt kaut ko no pračeta un es izlaidu vairākus līkumus ar kaimiņa šosejnieku. need for speed, man vajag tāāāāāāādu ričuku.