vakarā apdomīgi saklāju gultas abās istabās, lai varētu pārmaiņus radīt klātbūtnes efektu gan rū, gan ritai. nolūzu apmēram tai vietā, no kuras bildēta iepriekšējā puksta ilustrācija. saritinājos kājgalī, un kaķi tā arī palika sēžam kā tai bildē. mazais sagurušais kunkulītis visu laiku centās nenolūzt, kas viņai galīgi nesanāca. rūdis laikam visu nakti tā arī acu neaizvēra, kārtīgi nosēdēja pie durvīm ar ieinteresētu un pieklājīgu purniņa izteiksmi. cikreiz modos pa nakti, settingā nekas nebija mainījies. tikai vienreiz rūdis bija pielavījies apošņāt aizmigušo ritu, kura pa miegam klusītēm šņāca.
no rīta man apnika, ka bilde nemainās un nekāds action nenotiek, tāpēc ietrausos gultā pa īsto, ar galvu uz pareizo pusi. ritiņa uzreiz palīda zem deķa, murrādama piespiedās man pie sāna un tā mēs guļam joprojām. rūdis tikmēr ēd ritas pārtiku, čurā ritas kastē un taktiski neuzbāzīgi gaida iepazīšanos.