|
[May. 1st, 2008|11:48 am] |
es zinu, ka mēs vakar dzērām sakē, ēdām mazus pīkstošus jūras zvēriņus, dragājām ar ričukiem no vienas sabiedriskās dzirdināšanas iestādes uz otru, es kritu gan ar ričuku gan bez, un pirmoreiz mūžā nevarēju atripināties mājās, bet atripinājos gan. un vēl vismaz tikpat daudz es nezinu. doddieviņi pēc kritiskās masas uz laukiem aizbraukt. |
|
|
Comments: |
bet gan jau pārāk bēdīgi nebija. vakar bija mazliet elle, jo mazliet nerēķinājāmies ar to, ka šonedēļ trešdiena principā bija divu piektdienu lielumā.
vislabāk man patika laura, kas mierinoši teica, ka nedrīkst nekad aizmirst, ka visi viņi lohi, turklāt piedzērušies lohi. tādas atziņas nevieglos brīžos liek konkrēti sasmaidīties.
bija baigi foršiņi, bet vai jums vispār tai mājā akmens uz akmens palika pēc šitās balles?
jā un vēl tu aizrautīgi runāji par krāniņu turēšanu un izmisīgi meklēji manas pazudušās brilles. =P
brilles tev toč bij pazudušas, to es atceros, a kas par krāniņu turēšanu?
es tak tev vēl teicu, ka šito cibā ierakstīšu, tu teici, ka pati ierakstīšot, es teicu, ka neatcerēsies, tu teici ka bļaģ nahui atcerēšoties gan. re kā nu ir beigās, nuvei...
nu tagad tu zini, ko nozīmē "bļaģ nahuj atcerēsies" :) | |