man ir balta mugura, nesašņorētas kurpes, apakšbigsēm vaļā podziņa. un viens filmrevjū, nīgrs.

ar kādiem pieciem piegājieniem (pa vidu četras aizmigšanas) noskatījos nu jau kārtējo pračeta tv adaptāciju the colour of magic. pēc pirmajām divdesmit minūtēm sajūta bija diezgan riebīga, jo to laikā jānorij kādi padsmit lieli un gļotaini krupji - !SPOILERIS! twoflower nav vis ķīnietis, bet hobits sems, rinsvinds ir vispār kaut kāds neatbilstošs lohs nepareizajā vecumā, utt utjpr !SPOILERISBEIDZAS! tāpat arī divu grāmatu saspiešana vienā čupiņā sagroza lasījušajiem labi zināmo naratīvu kaut kādā varžu siržu štrūdelē. vispār, kad piešaujas pie ačgārnībām un pārstāj gaidīt smalkus detaļu trāpījumus kā hogfather, var skatīties. labi iemidzina.

komentārs no imdb verīmač par tēmu: the only thing you get that has a true discworld sense is the feeling you get after having seen the movie: you feel mugged of your time.

es tomēr labprāt uzzinātu, kāds viedoklis par šo izstrādājumu ir pračetu nelasījušajiem. nē, man nav žēl jūsu dzīves 3.5 stundu.

bet labāk jau nu izejiet parciņā paēst pusdienu salātiņus un kotletīti desertā un novērtēt vseļenskuju ļ darbībā!