spriežot pēc martcores polla, es jāņus nolīgoju ar ē, moderniem cilvēkiem. lai tur vai kā, cilvēki bija brīnišķīgi, ēdieni gardi, dzērieni arī, ugunskuri vairāki, dziesmas skaļas (sic!), bizes divas (man), vainagi galvās, naktis garas, jūra silta, teletilts ar hurricane garš un viss zajebis.

patīkama pārmaiņa pēc četriem kuldīgā pavadītiem gadiem, kad jāņu svinēšana izpaudās kā gaļiņas uzcepšana ugunskurā pagalma stūrī tāpat kā katru nedēļu. bez alkohola turklāt.

tagad došos cīņā, lai izlauztos no kleitas, kurā esmu iesprostota. burtiski.