un tagad no praktiskās puses |
[Nov. 21st, 2006|01:44 am] |
tagad es pēc sava puksta par koncertu izlasīju arī jūsējos.
un tomēr man gribas pateikt, ka tā ir absurda situācija, ja mākslinieka menedžments paģēr, ka zālei jābūt 100% sēdvietām, taču pats mākslinieks pavisam dabistiski pēc trešās dziesmas māj visiem, lai nāk klāt pie steidža. un citos koncertos pat pārstāj spēlēt un paģēr, ka viņam vajag publiku bez beņķiem, citādi nebūs nekāds koncerts. starp citu, tieši to brīdi es redzēju lielajā binoklī, kurš mums bija viens uz trijiem. kā viņš māj, māj, māj: nāciet, nāciet, nāciet. un tad mēs - hops - stāvējām pirmajā rindā.
un tie, kuri sēdēja pirmajā sēdvietu rindā, taču nepiecēla pēcpuses no beņķiem, uzreiz pēc koncerta gāja paģērēt piķi atpakaļ kasēs. un viņiem deva. nožēlojami. |
|
|
Comments: |
bļa, ko citu vēl teikt...
Man jau šķiet, ka tie pilsoņi gāja uz pavisam kaut kādu citu Keivu. Ja nu tā vieta un beņķītis ir svarīgāki par pasākumu un mūziku, tad neko daudz viņiem palīdzēt tāpat vairs nevar. | |