es pārdomāju, būs par labudabu vairākos vārdos, varbūt pat rindkopās. īpašais veltījums jukums_trakums.

pastnieki spēlēja vienlaidus dub-popūriju "sešu alu komplektā", un, milžu cīņai skanot, es ar asariņu acs kaktiņā atzinos krumam, ka aptuveni sešu gadu vecumā tā bija mana mīļākā lenta.

par tādām parādībām kā saundsistēmas ir izkristalizējies konkrēts secinājums: karaoke. eastwest rokeru saundsistēma, piemēram, bija r'n'b karaoke, backstreet rastaman boys. (viņi šobrīd apglezno sienu mūsu trepjtelpā, ja kas)

karlam un viņa orstreķim bij labi iestudēta programma un burvīgs bungu sadalījums uz pusītēm.

mazliet dzirdēju arī voiskus. tāpat kā parasti, tikai atkal jau par ātru :)

salīdzinot šeit uzskaitīto ar festivāla programmu, vērīgs lasītājs ievēros, ka esmu apmeklējusi tikai otro dienu. un nekļūdīsies.

--------------------

festivāls annālēs ieiet sadaļā "festivāli pieaugušiem cilvēkiem ar bērniem", pagaidām kā vienīgais.

ja uz tādu festivālu brauc uz vienu dienu, tad tā vien sanāk nostāties punktā x un mīļi apkampties ar ik pa 5 min garām ejošajiem sen neredzētajiem (un pēc tam viņus vairs ne reizi nesatikt). tikai apkampties ar mani gan es nevienam tomēr neiesaku, jo pilnīgi visiem kampējiem es uzkāpu uz kājas, tā lūk.

kad iestājas tumsiņa, tad jāpiebāž kabatas ar gumijas lācīšiem (sic!) un šokolādes un halvas batoniņiem, jāslaistās apkārt un ik pēc 10 min jāpārliecinās, ka pašreizējā pīpīte ir patiešām visneverendingākā no pīpītēm.

un uz kolektīvi apkrāsotā busiņa tie punktiņu kvadrātiņi ir manējie.

upd: un vēl viens secinājums, par kuru es sevi varētu arī iekaustīt, kā dzimusi augusi rīdziniece: ja festivālu brīvdabā rīko rīdzinieki, tad tur būs dārgākās dabonamās skatuves un aparatūra, līdzpaņemtas rīgas kafejnīcas izbraukuma sesijā un istaba ar galda spēlēm. tas nav apskatāms kategorijās labi/slikti, bet vienalga gribas sevi iekaustīt par tādu secinājumu.