|
[Jul. 13th, 2006|11:43 pm] |
|
|
|
Comments: |
Viss labs, kas labi beidzas!
Es gan vienmēr sprādzējos arī stopojot, ja vien ir ar ko. Mana galva un dzīvība tomēr liktas uz spēles.
Kura ir tā vecā Jūrmalas šoseja? Kas gar jūru iet vairāk kā tagadējā, vai kura?
vecā jūrmalas šoseja ir tā, kas no tukuma puses ieiet pa taisno jūrmalā, tipa sloka kauguri.
man ar sprādzēšanos ir tādas, errmmm, līganas attiecības. mans dzīvesbiedrs ir uz savām divām kājām (tfu tfu tfu) tikai tā iemesla dēļ, ka nebija piesprādzējies, kad viņa vadītā auto durvīs, tieši vadītāja durvīs, iepēra pielējies džeks, krustojumā, kur tam murmulim bija jādod ceļš, turklāt brauca viņš vienvirziena ielā no pretējās puses. nujā, zinu, savu ķieģeli tāpat nedzirdēsi. bet pati sēžoties pie stūres es pilnīgi noteikti sprādzētos, jo zinu, ka varu atrauties frontālu sadursmi tīri sava stulbuma pēc.
Mjā - nu Tava dzīvesbiedra pieredze makes sense.
tā sprādzēšanās tomēr ir laimes spēle. | |