mana zemapziņa sākusi stresot par to, ka piektdien braucu uz stokholmu. šonakt par to skatījos garu, aizraujošu un samērā baisi noskaņotu sapni ar tādiem elementiem kā ryanair specautobuss (!), kas no stacijas rajona ved uz lidostu, precīzi uz reisu, un kuru nekādā gadījumā nedrīkst nokavēt, tad vēl tur bija kaut kāda maza meitenīte, kura mums visam kursam uzticēta nogādāšanai stoķenē (jā, braucām viss kurss, haha), un murgpilns skrējiens pa stacijas rajona sīkbodītēm kaut kādā pilnīgā nelaikā, lai nopirktu pudeli balzāma. skrējiens beidzās kaut kādā kafejnīcā, kur balzāmu varēja dabūt tikai izlejamā veidā, jāgaida bija mežonīgi ilgi un šķiet, ka es nokavēju ļoteni.